-
Bēgļi Latvijā Pirmā pasaules kara laikā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Pirmā pasaules kara sākums | 3 |
| 1.1. | Latviešu pirmie zaudējumi karā | 4 |
| 1.2. | Kara posts Latvijā | 5 |
| 2. | Bēgļi 1915. – 1927. gadā | 5 |
| 3. | Palīdzības organizēšana bēgļiem pirmajā pasaules karā | 7 |
| 4. | Norise pēc bēgļu izdzīšanas no teritorijas | 8 |
| 5. | Bēgļu atmiņas par Pirmo pasaules karu | 9 |
| 5.1. | E. Krauca dzīves gājums kā bēglim | 9 |
| 5.2. | K. Bukuma atmiņas no pirmā pasaules kara gaitām | 10 |
| 6. | Datu bāze “Bēgļi” | 10 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantoto literatūras avotu saraksts | 13 | |
| Izmantoto literatūras avotu analīze | 14 |
Secinājumi
Bēgļu kustība nebija pirmā lielākā „tautas staigāšana” Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Pirms tam jau 1914. gadā sākās masveida mobilizācija armijā un apmēram 40 tūktoši Kurzemes ebreju izsūtīšana uz Krievijas iekšieni.
Bēgļu kustība sākās līdz ar 1. vācu iebrukuma vilni – 1915.gada aprīlī, (2. vilnis jūlijā), beidzās – ar 1922. gadu, kad Latvijā atgriezās bēgļu pamatmasa, kaut atgriešanās vēl turpinās. 1915. – 1917.gada posmu bēgļi dzīvē var uzskatīt kā vienu veselu.
Nākamajā periodā 1918.–1922.gg. Pirmā pasaules kara izraisīto postu vēl padziļināja “jukas” – iekšējie satricinājumi, revolūcija, pilsoņu karš.
No bēgļu jautājumu risinājuma lielā mērā bija atkarīga Latvijas nākotne un pat latviešu tautas pastāvēšana.
Latviešu bēgļu apgādāšanas organizāciju uzdevums bija ne tikai rūpēties par viņu fizisko izdzīvošanu svešajā vidē, bet arī palīdzēt šiem cilvēkiem pārvarēt nelaimju radīto depresiju, saglabāt sevī piederību latviešu tautai.
Latviešu lielinieki veltīja bēgļiem lielāku uzmanību nekā krievu boļševiki, jo bēgļu īpatsvars latviešu vidū bija lielāks. To iesaistīšanās politiskajos notikumos varēja būtiski ietekmēt to iznākumu arī Latvijā.
…
Pirmais pasaules karš cilvēces vēsturē bija pirmais totālais karš: vairākums karojošo valstu tajā iesaistīja visus iedzīvotājus un ekonomiskos resursus. Rezultāts- vēl nepiedzīvots militārs sabrukums un slaktiņš, kas prasīja ap desmit miljonu cilvēku dzīvību. Karā gāja bojā veco labo dienu pamatvērtības: piemēram, patriotiskā lojalitāte, ticība progresam, uzticība cilvēku saprātam, pārliecība par patriarhālās kultūras pamatu nesatricināmību. Cilvēki guva kardināli jaunu sociālo pieredzi, kas radīja pārmaiņas viņu dzīvē, ikdienā, savstarpējās attiecībās un attieksmē pret valsti, sabiedrību un kultūru. Pirmā pasaules kara laikā, sākot no 1914. gada beigām, cariskās Krievijas valdība un armijas vadība deva rīkojumu evakuēt iedzīvotājus no Kurzemes un vēlāk arī no citiem apgabaliem uz Krievijas teritorijām. Kara laikā Krievijas teritorijā ārpus Latvijas nokļuva apmēram 1 miljons Latvijas iedzīvotāju. Līdz 1927. gadam Latvijā no Krievijas atgriezās 223 573 bēgļi un ieguva Latvijas pavalstniecību. Jau šajā laikā, kad vēl nepastāvēja Latvijas valsts, latviešu bēgļi Krievijā izveidoja spēcīgu atbalsta sistēmu, kas palīdzēja bēgļiem, kas bija izkaisīti plašā teritorijā uz austrumiem no Latvijas. Neaprakstāms posts bija pārņēmis Latviju – bija iznīcināti sējumi, nodedzinātas mājas, latvieši devušies bēģļu gaitās. Šī darba gaitā apskatīsim padziļinātāk, kas bija pirmais pasaules karš un kāpēc bēgļiem bija jādodas prom.
