Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Plaģiātisms', 1.
  • Konspekts 'Plaģiātisms', 2.
  • Konspekts 'Plaģiātisms', 3.
  • Konspekts 'Plaģiātisms', 4.
Darba fragmentsAizvērt

9. Mckenzie, J. (1998) The new plagiarism. Retrieved October 21, 2009 from http://www.fno.org/may98/cov98may.html
Šajā rakstā tiek runāts par plaģiātisma izaugsmi un attīstību. Tiek izšķirts vecais un jaunais plaģiātisms, vecais, kas bija agrāk, bet prasīja vairāk laika, jo jaunieši to pavadīja meklējot sev vajadzīgo informāciju un pārfrāzējot tā, lai tas neizskatītos pēc plaģiātisma un jaunais plaģiātisms, kas ir kāda teksta pārkopēšanas variants. Veids, kas palīdzējis studentiem izvairīties no plaģiātisma ir sākotnēja datu, materiālu un faktu apkopojums, jau nākamajā solī citu cilvēku atzītāko domu apskatīšana un trešā, bet ne mazāk nozīmīgā daļa ir jaunu, savu ideju radīšana, kas palīdzētu izvairīties no plaģiātisma. Tiek apskatīti trīs svarīgākie jautājumi, uz kuriem vajadzētu atbildēt darba laikā – kāpēc? Kā? Kurš ir labākais? Kā arī sniegta palīdzība, kā ērtāk atrast sev nepieciešamo informāciju.
10. (2009) Плагиат. Источник Октябрь 21,2009 от http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%BB%D0%B0%D0%B3%D0%B8%D0%B0%D1%82
Vārdu plaģiātisms Eiropā sāka izmantot tikai 18. gs, tam nav pilnīgi noteikta satura, jo atsevišķos gadījumos ir grūti nodalīt blakus jēdzienus, tādus kā atdarināšana un aizņemšanās. Cilvēkam, kurš uzskata, ka ir cietis no plaģiātisma ir juridiskas tiesības ar civiltiesiskas izmeklēšanas procesa palīdzību pierādīt vainīgā cilvēka nekrietno rīcību. Uzskats par to, cik lielā mērā drīkst izmantot kādu darbu laika gaitā ir izmainījies, kas agrāk ir bijis nepieļaujams, šobrīd ir ierasta parādība.

Autora komentārsAtvērt
Atlants