Pirmo rakstnieces dzejoli droši varētu pieskaitīt pie patriotiskās dzejas, taču tas krasi atšķiras no lielākās daļas šā žanra dzejas. Šajā dzejolī plaši parādās gan latviešu mitoloģiskie tēli (Māra un Dievs), gan arī latviešu folkloras un etnogrāfijas materiālā nozīmīgas lietas – bārenis, pirts un sudraba rasa un citi.
Dzejolis ir veltīts Latvijai, kas sastāv ne tikai no zemes un cilvēka, bet arī no kultūras. Kā pirmo latviešu mītisko tēlu šajā dzejolī mēs sastopam Māru – govju aizstāvi (tāpēc saukta pat Mārasgovi). Māra ir dzīvības un auglības simbols, viņa ir klāt arī dzemdībās gan cilvēku, gan dzīvnieku. Mārasgovs dievišķumu parāda arī nākamās dzejoļa rindas – tā ir cēla un nepiespiesta, kā arī brien sudraba rasu. Sudrabs latviešu tautasdziesmās bieži ir saistītas ar dievišķo. Sudrabs ir dievu metāls.
Svarīga vieta šajā dzejolī ir atvēlēta arī graudam. Nav jābrīnās, ka tas tiek saukts par svētu, jo grauds, tāpat kā maize, latviešu folkloras tradīcijās arī ir viens no dzīvības pamatelementiem.
…
