Francija 1943. gadā de Golls izveidoja Francijas Nacionālās atbrīvošanās komiteju. Viņam bija cieši sakari ar makijiem — tā sauca Francijas atbrīvošanās kustību —, un, kad 1944. gada augustā vācu okupācija Francijā tika izbeigta, franču tauta sirsnīgi sveica de Gollu. De Golla pirmais darbs bija izveidot administrāciju sabiedroto pozīciju aizmugurē, un to viņš paveica ātri un prasmīgi. Septembrī viņš sastādīja savu kabinetu un izveidoja neatkarīgu valdību. Tā nodrošināja pārtikas piegādi un uzturēja likumību un kārtību, kaut gan pastāv varbūtība, ka tūlīt pēc atbrīvošanas tikuši nolinčoti ap 30 000 kolaboracionistu
Ceturtās republikas konstitūcija tika pieņemta 1946. gada oktobrī. Vēlēšanās to atbalstīja 9,3 miljoni, pret bija 8,1 miljons un atturējās 8,5 miljoni vēlētāju. Tātad tikai kādi 36 procenti iedzīvotāju izrādīja atbalstu konstitūcijai, kas bija līdzīga Trešās republikas pamatlikumam. Prezidenta vara tāpat bija vāja un Satversmes sapulce tāpat stipra. No 1946. gada janvāra līdz 1947. gada maijam koalīcijas valdību veidoja komunisti; sociālisti un MRP. Tomēr aukstā kara izvēršanās kopā ar virkni asu rūpniecisku strīdu noveda pie tā, ka komunisti tika aizraidīti un vēlāk darbojās pret visām turpmākajām valdībām.…
