ID161580

Autors: llll (24)

Vērtējums:

Publicēts: 03.12.2025.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 26 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2021. - 2025. g.

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	4
1.	Kiberdrošības jēdziens, būtība un nozīme	6
1.1.	Kiberdrošības jēdziens un definīcija	6
1.2.	Kiberdrošības loma digitālajā sabiedrībā	6
1.3.	Kiberdraudu pieaugums un globālās tendences	7
1.4.	Kiberdrošības ekonomiskā nozīme	7
1.5.	Sabiedrības digitālā pratība kā drošības pamats	8
1.6.	Kiberdrošība kā nacionālās drošības sastāvdaļa	8
1.7.	Kopsavilkums	9
2.	Kiberdraudu veidi un to raksturojums	10
2.1.	Pikšķerēšana (Phishing)	10
	Pikšķerēšanas formas:	10
2.2.	Ļaunprogrammatūra (Malware)	10
2.3.	Izspiedējvīrusi (Ransomware)	11
2.4.	Sociālā inženierija	11
2.5.	DDoS uzbrukumi	12
2.6.	Uzbrukumi personiskajiem datiem	12
2.7.	Uzbrukumi uzņēmumiem un kritiskajai infrastruktūrai	13
2.8.	Uzbrukumi IoT un viedierīcēm	13
2.9.	Mākslīgā intelekta radītie kiberdraudi	14
2.10.	Kopsavilkums	14
3.	Kiberdrošības risinājumi indivīdiem	15
3.1.	Spēcīgu paroļu izmantošana un paroļu pārvaldība	15
	Ieteikumi paroļu drošībai:	15
3.2.	Divu faktoru autentifikācija un biometriskā aizsardzība	15
3.3.	Aizsardzība pret pikšķerēšanas mēģinājumiem	16
	Kā atpazīt pikšķerēšanas e-pastu:	16
3.4.	Aizsardzība mobilajās ierīcēs	17
3.5.	Drošība sociālajos tīklos	17
3.6.	Privātpersonu kiberrisku apdrošināšana	18
3.7.	Interneta savienojuma drošība	18
3.8.	Failu un datu dublēšana	18
3.9.	Kopsavilkums	19
4.	Kiberdrošības risinājumi uzņēmumiem	20
4.1.	Kiberdrošība kā uzņēmuma stratēģiskā prioritāte	20
4.2.	Drošības politikas un procedūru izveide	20
4.3.	Piekļuves kontrole un “nulles uzticēšanās” modelis (Zero Trust)	21
4.4.	Darbinieku apmācības un digitālās prasmes	21
4.5.	Datu un sistēmu dublēšana (Backup) — 3-2-1 princips	22
4.6.	Ielaušanās testēšana un “Purple Teaming”	22
4.7.	Mākoņpakalpojumu drošība	22
4.8.	End-point drošības risinājumi	23
4.9.	Uzņēmumu kiberrisku apdrošināšana	23
4.10.	Drošības incidentu reaģēšanas plāns (Incident Response Plan)	24
4.11.	Drošības arhitektūras veidošana	24
4.12.	Kopsavilkums	25
5.	Kiberdrošības politika un regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā	26
5.1.	Latvijas kiberdrošības stratēģija 2023–2026	26
	Stratēģija nosaka piecus pamatvirzienus:	26
5.2.	NIS2 direktīvas prasības Latvijā	26
	Galvenās prasības:	27
5.3.	ES kopējā kibervienība un kopējā kiberaizsardzība	27
5.4.	Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021–2027 (VARAM)	27
5.5.	Digitālā izglītība un sabiedrības kiberdrošības zināšanas	28
5.6.	Sadarbība ar CERT.LV un drošības institūcijām	28
5.7.	Kriminālatbildība par kibernoziegumiem	29
5.8.	Eiropas Savienības drošības politika un ES regulējumi	29
5.9.	Kopsavilkums	30
6.	Kiberdrošības problēmas un izaicinājumi Latvijā	31
6.1.	Zema sabiedrības digitālā pratība un drošības kultūras trūkums	31
6.2.	Trūkst kiberdrošības speciālistu	31
6.3.	Uzbrukumu pieaugums un arvien sarežģītāki draudi	32
6.4.	Novecojušas IT sistēmas un vāji drošības iestatījumi	32
6.5.	Vāja IoT un mājsaimniecību drošība	33
6.6.	Nepietiekama uzņēmumu drošības kultūra	33
6.7.	Riska apziņas trūkums privātpersonām un uzņēmumiem	33
6.8.	Fragmentēta valsts sektora koordinācija	34
6.9.	Izmaksu problēma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem	34
6.10.	Deepfake, MI uzbrukumu un sociālās inženierijas pieaugums	35
6.11.	Kopsavilkums	35
7.	Kiberdrošības nākotnes tendences un attīstības scenāriji	36
7.1.	Mākslīgā intelekta (MI) loma kiberdrošībā	36
	MI pozitīvā ietekme:	36
	MI negatīvā ietekme:	36
7.2.	“Zero Trust” publiskajā sektorā	37
7.3.	Kvantu tehnoloģiju ietekme uz kiberdrošību	37
7.4.	IoT ierīču eksplozīvs pieaugums un drošības problēmas	38
	Nākotnes risinājumi:	38
7.5.	Kiberdrošība kā valsts aizsardzības pamatkomponents	38
7.6.	Privātuma aizsardzības pieaugums	39
7.7.	Kiberdarba tirgus un speciālistu pieprasījums nākotnē	39
7.8.	Cyber insurance (kiberrisku apdrošināšana) kā nākotnes standarts	39
7.9.	Kopsavilkums	40
	Secinājumi	41
1.	Kiberdrošība ir fundamentāla digitālās sabiedrības drošības sastāvdaļa	41
2.	Kiberuzbrukumi pieaug un kļūst sarežģītāki	41
3.	Lielākais vājais posms ir cilvēks, nevis tehnoloģija	41
4.	Uzņēmumiem kiberdrošība ir ekonomiska nepieciešamība	42
5.	Latvijas kiberdrošības sistēma attīstās, bet joprojām ir trūkumi	42
6.	Nākotnē kiberdrošību būtiski ietekmēs MI un kvantu tehnoloģijas	43
7.	Kiberdrošība kļūst par nacionālās aizsardzības pamatkomponentu	43
8.	Kiberrisku apdrošināšana kļūst arvien populārāka	43
	Kopējais secinājums	44
	Nobeigums	45
	Izmantotās literatūras saraksts	46

Darba fragmentsAizvērt

Digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu sabiedrības sastāvdaļu, un līdz ar to būtiski pieaug kiberdrošības nozīme. Pieaugot datu apjomam, digitālajai komunikācijai, attālinātajam darbam un automatizētām sistēmām, pieaug arī kiberuzbrukumu skaits un to sarežģītība. Latvijas un starptautiskie eksperti norāda, ka kiberdrošība ir viens no 21. gadsimta būtiskākajiem drošības jautājumiem, kas ietekmē gan indivīdus, gan uzņēmumus, gan valsts pārvaldi (Microsoft Security, 2024; Primend, 2024).
Latvijā kiberincidentu apjoms pēdējos gados ir strauji pieaudzis. CERT.LV ziņo, ka ik gadu reģistrē tūkstošiem uzbrukumu, kas saistīti ar pikšķerēšanu, ļaunprogrammatūrām, kontu pārņemšanu, datu noplūdēm un sociālās inženierijas manipulācijām…

Autora komentārsAtvērt

Kiberdrošība Latvijā un Eiropas Savienībā: draudi, risinājumi un attīstības perspektīvas