Dzejnieces mūžs pagājis pretrunīgā un sarežģītā laikmetā. Viņā ienāk literatūrā Jaunās strāvas uzplūdu un tautiskā romantisma norieta gados. Apazija piedzīvo gan jaunstrāvnieku arestus, gan 1905. gada revolūcijas dienas un smago reakciju, gan divus pasaules karus, gan buržuāziskās Latvijas republikas izveidošanos un bankrotu, dažādu politisko partiju un sabiedrisko strāvojumu formēšanos, savstarpējās cīņas, dažādus ideoloģiskus un mākslinieciskus meklējumus literatūras attīstības procesā.
„Mēs neesam vēl tā paaudze, kurai lemts skatīt izredzēto zemi,” dzejniece raksta „Ziedu klēpja” priekšvārdā 1911. gadā. „Mēs esam traģiska paaudze, iežņaugta starp divām kultūrām, no kurām, kā jau minēju, viena nav vēl sabrukusi un otra vēl nav uzcelta.”…
