Pirmkārt, par revolūcijas cēloņiem kalpoja tas, ka laukos un pilsētās bija zemi zemkopības un lopkopības ienākumi. Otrkārt bagātie zemnieki piedāvā šīs problēmas risinājumu: palielinot apstrādājamās zemes platību, šīs zemes jaunas apstrādes metodes, bet lai to veiktu ir nepieciešami lieli sākuma kapitāl ieguldījumi. Treškārt feodāļi un garīdznieki guva desmito daļu no visa, ar to nedodot iespēju veikt šādus kapitāl ieguldījumus, tā kā tie pieprasa desmito daļu no visa, fermerim tas nozīmēja lielus zaudējumus un nedodot ieguldīt šādu kapitāl ieguldījumu. Tatad sanāk, ka veco zemju apstrāde nav izdevīga, jo tā nebija īpaši auglīga, bet no citas puses jauno zemju apstrāde nav izdevīga no ekonomiskā viedokļa, tā kā feodāļī lielu daļu peļņas paņems sev. No šejienes arī iznāk ka zemkopībai un lopkopībai nai attīstīšanās iespējas, ts noved līdz bada buntiem pa visu valsti.
Kad sanāca un kas ir ģenerālštati
Ģenerālštati sanāca 5. decembrī 1789. gadā.
Versaļas pilī pirmo reizi pēc 175. gadu pārtraukuma, Ludvigs XVI sasauca ģenerāļštatus. Augot politiskai nestabilitātei valstī, ekonomiskajam pagrimumam, Versaļas pilī (Francijas karaļu rezidence) tika sasaukts tā sauktais ģeneraļštati (līdzīgs parlamentam). Uzreiz pēc tā, sākās sīvās cīņas starp monarhiju un deputātiem, kas gribēja pārņemt varu savās rokās. Viss beidzās ar to, ka 14. jūlijā Bastīlijas krišana nozīmēja tikai vienu – sākumu lielai Francijas revolūcijai.…
