Švauksts bija tāds cilvēks, kurš gribēja apkārtējo vidū izcelties un parādīt citiem, ka viņš ir ar kaut ko labāks. Viņš meloja apkārtējiem par savu patieso būtību tajā laikā ļoti cienīja izglītotus bagātus cilvēkus, kuri bija vai vācu tautības vai pārzināja vācu valodu. Tieši to izmantoja Švauksts, ģērbjoties pilsētnieku drēbēs, nēsājot brilles, valkājot pulksteņa ķēdi, un mēģinot runāt vācu valodā, kaut gan pats bija tīrs latvietis. Centās atdarināt tos, kļūdams par nelgu un ākstu.
Viņa arējā izskata iezīmes:
„Viņš arī bij jauns cilvēks, vēl jaunāks par Prātnieku un, kā pie visa redzams slātavietis. Mētelis un svārki stāvēja viņam plaši vaļā, tā ka ļoti garā, baltā pulksteņu ķēde bij redzama visā garuma no pakakles līdz kabatai ar visiem spīduļiem, kas tur bagātīgi klāt karājās. Ap kaklu viņam bij viegli apmesta gara, sarkana šalle, kurai gals stiepās tāļu mugurai pāri.”
„ Jau krogam tuvāk piebraucot, varēja izšķirt Švauksta balsi, un drīz bij arī viņš pats redzams ar visu spīdīgo ķēdi un sarkano šalli .”…
