KOPSAVILKUMS
Tiesībsarga funkciju efektivitāte cilvēktiesību nodrošināšanā raksturojama ne tikai ar likumā noteikto funkciju apjomu, darbības jomām, bet arī ar to, cik pieejams ir tiesībsargs, ietverot sabiedrības informēšanu par tiesībsarga esību, par iespējām risināt jau notikušu cilvēktiesību aizskārumu.
Analizējot tiesībsarga sadarbību ar citām institūcijām, secināms, ka tiesībsarga darbība, izmantojot savas likumā noteiktās tiesības uzdevumu izpildē savu funkciju nodrošināšanai, ir samērā aktīva un rezultatīva. Tādēļ būtu pamatoti teikt, ka tiesībsargam ar likumu piešķirtās tiesības, pilnvaras nerada juridiskus šķēršļus funkciju īstenošanā un atsver tiesībsarga atzinumu nejuridisko dabu.
Likumā noteiktās funkcijas ir plašas un daudzpusīgas - gan prevencijas, gan kontroles funkcijas, gan cilvēktiesības nodrošinošas, gan tās aizsargājošas funkcijas.
Tiesībsargam ir iespēja pēc savas iniciatīvas ierosināt pārbaudes lietu, kas ir svarīgi tādu personu tiesību aizskārumu gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ personas pašas nav spējīgas aizstāvēt savas tiesības.
Ir konstatējami gadījumi, kad tiesībsargs savu funkciju nodrošināšanā, nav izvērtējis savu pilnvaru robežas un radījis procesuālus pārkāpumus kāda procesa ietvaros, piemēram, kriminālprocesu ietvaros. Juridiski varēt būt diskutējams jautājums par to, vai būtu racionāli paplašināt izmeklēšanas tiesneša funkcijas, lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē.…
