Ievads
Ir izvēlēta pētniecības metode- novērošana. Novērošana Latvijā nav tik populāra kā citas pētnieciskās metodes – aptauja, intervijas, grupas diskusijas. Tas laikam, ka ir saistīts ar informācijas trūkumu par šīs metodes izmantošanas iespējām. Ikdienas dzīvē mēs nepārtraukti novērojam citus cilvēkus, lietas, notikumus, nemitīgi notiek šī darbība- novērošana. Šādā veidā mēs iegūstam informāciju par apkārtējo pasauli, izdarām secinājumus, izvēlamies turpmākās rīcības variantus, pieņemam lēmumus. Šo lēmumu pareizums lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi esam izvēlējušies, savākuši un interpretējuši informāciju, kas ir iegūta novērojumu gaitā.
Novērošanā kā pētniecības metode dod objektīvus rezultātus tikai tad, ja prot atlasīt būtiskāko, raksturīgāko, saskatīt vispārīgo un konkrēto. Tā atšķiras no parastās ikdienišķās novērošanas ar savu mērķtiecību, plānveidību, kā arī novēroto faktu kvalitatīvo un kvantitatīvo apstrādi. Atkarībā no pētīšanas uzdevuma var izdarīt vispārējo novērošanu vai atsevišķu rādītāju novērošanu. Novērošanai jāizvirza mērķis un jāsastāda plāns, tad arī novērošana tiks veikta pilnībā.
…
