Sākot no 2000. gada ļoti veiksmīgi noritējušās četras revolūcijas, kas tika „dibinātas” post- komunisma reģionos. Katrs no šiem politiskajiem revolucionāriem režīmiem centās pārliecināt par politisko līderu nekrietnību, proti, par to, ka kārtējās vēlēšanas notika nelikumīgi un rezultāti tika falsificēti. Revolūcijas notika jaunu koalīciju ievešanai demokrātijas labad.1 Šādas revolūcijas iedvesmoja demokrātisko opozīciju pilnībā nosakot darbību, kas bija pret spēka pielietošanu un revolūcijas kļuva par ASV valdības uzmanības centru kā stratēģiskais plāns ceļā uz demokratizāciju.2 ASV organizācijām, tādām, ka, piemēram, Freedom House un Soros Foundation, kurus finansē ASV valdība, ir noteikts uzdevums: ASV sociāli – ekonomisku attīstību un humanitārās palīdzības sniegšanu programmu ieviešana vairāk nekā 100 valstīs. Bet, tajā paša laikā organizāciju mērķis ir pasaules valstu valdību novērtēšana divos kritērijos:
1)Politiskās tiesības, iespēja brīvi piedalīties līderu ievēlēšanā.
2)Pilsoniskā brīvība (viedokļu brīvība, pilsoņtiesību un minoritāšu tiesību aizsardzība), turpat legimitācijas un korupcijas jautājumi valstīs.
Visas revolūcijas notika secīgi, viena pēc otras, t. k. iepriekšējā revolucionārā darbība bija kā piemērs nākošai, un kā parasti iepriekšējas revolūcijas līderi vienmēr bija gatavi palīdzēt nākošiem aktīvistiem un dalīties ar tiem pieredzē revolucionārās demokrātijas jautājumā.…
