Triloģijā „Aija”, manuprāt, pozitīvs tēls. Jānis ir nabadzīgas ģimenes puisis. „Ubaga zēns, kalpa dēls, mūžīgās pastalās iekāpis, melnu lakatiņu ap kaklu, mūžīgi salāpītiem elkoņiem un sēžamo vietu.” Šim tēlam piemīt rets vīrieša raksturs. Parasti ar šādu raksturu ir apveltītas sievietes. Manā uztverē nestandarta vīrietis. Vai arī vienkārši jūtu apmāts, cilvēks, kurš cenšas noticēt nereālam sapnim. Viņš ir maksimālists, jo tiecās uz pilnīgu mīlestību, nevis tikai mīlestības daļu dzīvē. Par spīti sociālajai izcelsmei Jānis bija iejūtīgs, čakls un izglītots. Viņš labprāt strādāja darbu nekā devās ganos vai plūkāja audumu. „Bet tomēr pie darba man patika daudz labāk nekā ganos.” Sieviešu darbi Jānim darīja kaunu. Viņš bija praktisks, nopietns un tālredzīgs cilvēks, jo viņš bieži domāja kā iekārtot savu dzīvi. Kautrīgs zēns.…
