Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 1.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 2.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 3.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 4.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 5.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 6.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 7.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 8.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 9.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 10.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 11.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 12.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 13.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 14.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 15.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 16.
  • Konspekts 'Kosmosa tehnika 20.gadsimta otrajā pusē', 17.
Darba fragmentsAizvērt

Panākumi radioelektronikā un skaitļošanas tehnikā nodrošināja iespēju vadīt kosmiskos aparātus. Kosmosa apgūšana nebūtu iespējama, ja netiktu izgudrots ar šķidro kurināmo darbināms reaktīvais dzinējs.
Kosmisko lidojumu teoriju 19.gs. beigās sāka izstrādāt krievu zinātnieks K.Ciolkovskis. Padomju Savienībā 30.gadu sākumā pirmās raķetes konstruēja un izmēģināja F.Canders (dzimis Rīgā). Vācu zinātnieki V.fon Brauna vadībā kara gados uzbūvēja kaujas raķeti V-2 („Fau-2”). Karam beidzoties, V.fon Brauns nokļuva amerikāņu gūstā un turpināja darbu ASV. Pateicoties viņa iestrādēm, ASV palaida orbītā savu pirmo mākslīgo pavadoni. PSRS pirmās kosmosa raķetes konstruēja S.Koroļovs.
Kosmosa apguves jomā pēc 2.Pasaules kara PSRS un ASV iesaistījās sīvā sāncensībā. Iesākumā līderpozīcijas izdevās nosargāt Padomju Savienībai. Amerikāņu raķete Avantgarde eksplodēja starta laukumā, savukārt PSRS 1957. gada 4. oktobrī palaida kosmosā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni Sputņik-1. Tas raidīja uz Zemi regulārus radiosignālus - pīkstienus. Sputņik-1 riņķoja ap Zemi trīs mēnešus, pēc tam tas iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega. Kopš tā laika vārds „sputņiks” kļuva starptautiski pazīstams. Jau pēc mēneša pirmajam pavadonim sekoja otrs, ievērojami lielāks pavadonis Sputņik-2, ar kuru orbitālā lidojumā devās pirmā dzīvā būtne - suns Laika. 1958. gada maijā PSRS palaida trešo pavadoni, kura masa jau sasniedza 1,3 tonnas. Tajā bija uzstādīta aparatūra atmosfēras augšējo slāņu, Zemes magnētiskā lauka, Saules starojuma un mikrometeorītu plūsmu izpētei. ASV uzskatīja sevi par tehniski un militāri attīstītāko valsti pasaulē, bet Sputņik palaišana mainīja šo uzskatu. Pirmais Sputņik lidojums rādīja, ka PSRS ir raķete, kas ir daudz jaudīgāka par jebkuru Savienotajās Valstīs radīto; tas radīja potenciālus draudus ASV. Abas valstis kosmonautiku izvirzīja prioritāro mērķu sarakstā.
Ja pirmie lidojumi bija domāti kosmiskās tehnikas izmēģināšanai, tad vēlāk tie ieguva praktisku un zinātnisku ievirzi. Tika palaisti pirmie meteoroloģiskie, astronomiskie, navigācijas, sakaru, arī militārie pavadoņi. Sākās starpplanētu telpas pētījumi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants