Februārī Toyota sāka aktīvi komunicēt, izmantojot vairākus uzņēmuma vadītājus, pašu A.Tojodu. Uzņēmuma pārstāvji sniedza TV intervijas, aktīvi rakstīja blogos, izveidoja un YouTube izplatīja atvainošanos, publicēja informatīvus sludinājumus lielākajos laikrakstos un TV kanālos. Auto īpašnieku informēšanai tika izveidotas speciālas mājaslapas un servisa telefona centri. Tika izveidota arī darba grupa, kuras uzdevums ir uzlabot iekšējās un ārējās komunikācijas.
Secinajumi:
1. Šī ir Toyotas lielākā krīze, taču uzņēmuma lielākais grēks nav šīs tehniskās problēmas(gandrīz visi autoražotāji regulāri atsauc produktus tehnisku problēmu dēļ), bet tas, ka uzņēmums pārāk lēni uz tām reaģēja.
2. Šī krīze uzņēmumā izvērtās tik plaša tāpēc, ka nespēja laikā atklāt un risināt problēmas.
3. Tomēr ar krīzes komunikāciju viņi pārāk vilcinājās, viņiem vajadzēja uzsākt krīzes komunikāciju pirms šī krīze jau bija eksplodējusi mediju uzmanības centrā.
4. Pēc ekspertu viedokļiem, Toyota uzvedas attiecīgi japāņu kompānijai, kur konfliktus risina klusu, aiz aizslēgtām durvīm. Šajā gadījumā darbojoties rietumu tirgos tā bija kļūda, jo izvairīšanās no preses ir nepieņemama un nesaprotama.
…
