Šajā darbā mēs aplūkosim dažādas mazpazīstamas, bet ēdamas sēnes, kurš reti ieliek savā groziņā sēņojot mežā.
Vērdiņsēnes pieder pie apakšgrupas – vidēji lielas sēnes ar gludu cepurīti, ar kātiņam pieaugusām,piestiprinātām lapoiņām vai lapiņām ar zobiņiem.
Bērzlapenēm gludā cepurītes virsma ir viena no vieglāk pamanāmajām pazīmēm.
Vītenes – Riteņu vītenei lapiņas ir pievienotas pie aploces un līdz ar to tās nav savienotas ar kātiņu un uzskatāmas par brīvām.Lapiņu izkārtojums atgādina velosipēda riteņa spieķus.
Mietenes – sēnes, kuram kātiņš pie cepurītes nav piestiprināts centrā. Kātiņš varbūt piestiprināts cepurītes malā.
Gliemezenes – šīm sēnēm cepurīte ir pusapaļa, izliekta vai ar centrālo pauguriņu, un mīkstums ir šķiedrains.
Graudcepurītes ir sēnes, kura ir miltaina vai graudaina cepurītes virsma.
Zeltkātēm ir izliekta cepurīte ar ieritinātu maliņu.
Celmenēm ir raksturīgs tas, ka kātiņš ir slaids, garš,lejasdaļā sašaurināts ar gredzenu.
Kas jāatzīmē lasot sēnes?
• Krāsas maiņa.Ieskrāpējiet sēni ar nagu, lai konstatētu krāsas maiņu.
• Struktūra.Saspiediet mīkstumu starp pirkstiem,lai pārbaudītu tā struktūru.
• Smarža. Pārbaudiet vai tai ir izteikta smarža.
• Garša. Vienmēr nokodiet tikai nelielu sēnes gabaliņu un tad to izspļaujiet.
• Ķīmiskās reakcijas. Kopā ar mikologiem veiciet ķīmiskās reakcijas, kas var atvieglot sēnes noteikšanu.…
