-
Induktīvie slēdzieni
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | INDUKTĪVO SLĒDZIENU PIRMATKLĀJĒJS | 4 |
| 1.1. | Kas ir induktīvie slēdzieni | 4 |
| 1.2. | Induktīva slēdziena būtība | 4 |
| 2. | INDUKCIJAS PAMATVEIDI | 7 |
| 2.1. | Populārā indukcija | 7 |
| 2.2. | Selekcijas indukcija | 8 |
| 2.3. | Pilnā indukcija | 8 |
| 2.4. | Cēloņsakarību noskaidrošanas indukcija | 10 |
| NOBEIGUMS | 13 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 14 |
NOBEIGUMS
Izšķir populāro un selekcijas indukciju (nepilnā indukcija). Indukcijas īpatnējs paveids ir tā sauktā pilnā indukcija.Īpaša nozīme izziņas procesā ir induktīvo slēdzienu pamatveidam,kuru sauc par cēloņsakarību noskaidrošanas indukciju. Induktīvu slēdzienu gala spriedums izriet no premisām, nevis ar loģisku nepieciešamību, bet ar dažādas pakāpes loģisku varbūtību, turklāt paši slēdzieni jāsauc par varbūtīgiem. Induktīvā secināšana atšķirībā no deduktīvās secināšanas negarantē, gala sprieduma patiesumu, ja premisas patiesas un secinājums pareizs, tas var izrādīties aplamas. Induktīvos slēdzienus var nosaukt par loģiskām likumsakarībām. Šie slēdzieni ir palīdzējuši veikt nozīmīgus atklājumus citās zinātnēs.Induktīvie slēdzieni joprojām ir aktuāli mūsdienās,tos aktīvi izmanto visdažādākajās dzīves jomās,no sadzīves ,līdz kriminālprocesu izziņai,šie slēdzieni ir palīdzējuši veikt daudzus zinātnes atklājumus,tos mūsdienās aktīvi izmanto un pēta.
…
Pasaules apguves gaitā cilvēks neapstājas pie izolētas, tikai vienā izteikumā formulētas domas. Vienā izteikumā iekļauta doma vēl nav domāšana visā pilnībā. Domāšana prasa, lai atsevišķi izteikumi tiktu savienoti vienotā procesā. Pilnvērtīgu intelektuālo un līdz ar to praktisko dzīvi cilvēkam garantē domāšanas process, kura mērķis ir arvien dziļāk un pamatīgāk izzināt pasauli. Kā tas notiek? Protams, domai savienojoties ar domu, līdz tiek iegūtas jaunas zināšanas. Tātad mēs sastopamies ar domāšanu, kas izpaužas kā process, kurā no viena vai vairākiem izteikumiem, tos savienojot, rodas jauns izteikums. Šādu domāšanas veidu sauc par slēdzienu un sākotnējos izteikumus tajā par premisām, bet jauniegūto izteikumu – par secinājumu. Jāievēro, ka domāšanas izpausmes nav šabloniski vienādas. Ņemot to vērā, var viegli nonākt pie atziņas, ka arī visi slēdzieni pēc savas uzbūves nav vienādi.
