Sākumā Ziedoni nodēvēju par daudzpusīgu, jo mans iespaids par viņu ir tāds, ka savā dzejā viņš spēcīgi ataino arī to, ko ir pārdzīvojis un galvenais – par ko ir domājis. Domāju, viņam bija ļoti laba izpratne par lietām un to viņš ir spējis apdomāt no visām pusēm. Spilgts piemērs ir dzejolis „Pie vārtiņiem uzraksts – „Nikns suns””, kurā viņš raksta par to, ka var teikt, ka sunim tāda daba, bet to, ka sunim rīklē grūda koku, atceras tikai suns. Un tā cilvēki iepotējuši suņukam neuzticību pret cilvēkiem. Priecē, ka viņš par to ir uzrakstījis, jo patiešām ne visi var aizdomāties par to kāds bija cēlonis, piemēram, tam, ka suns ir nikns. Un te vairs neiet runa tikai par suni, bet no tā vajadzētu saprast arī to, ka cilvēki arī no dabas nav nikni – kaut kas ir noticis viņu dzīvē. …
