Imperatoram, Pēterim I, bija plašākas pilnvaras nekā monarhijas perioda karalim. Valstī nebija palikušas valsts iestādes, kas ierobežotu imperatora varu. Likumdošanas jomā tikai imperatoram bija tiesības izdot likumus. Viņam bija augstākā administratīvā vara, visas valdības struktūras bija viņam pakļautas. Imperators bija arī tiesu varas vadītājs. Visi tiesas spriedumi un lēmumi tika pieņemti viņa vārdā. Viņš piederēja augstākajai baznīcas varai, ko īstenoja ar speciāli izveidotas institūcijas - Sinodes starpniecību.…
