Galvenie lugā “Pērs Gints” izvirzītie jautājumi ir par to, kādām jābūt sabiedrības un indivīda attiecībām un kāds ir cilvēka dzīves aicinājums. Sākotnēji centrā tiek izvirzītas Pēra Ginta attiecības ar māti, viņa attieksme pret viņu, kā arī visatļautība visās dzīves situācijās. Akcents likts uz Pēra Ginta necienīgo attieksmi pret Ozi un vieglprātīgo dzīves un apkārtējās pasaules uztveri. Lai arī Pērs Gints gribēja mātei nodrošināt labāku dzīvi, tomēr tajā pašā laikā domāja tikai par sevi. Viņš bija egoists, kuram pietika nekaunības necienīt savu māti (“Nesmej māti, nelietis!”). Lai arī luga tapusi 19.gs., problēma ir ļoti aktuāla arī 21.gs. Mūsdienās bērni nereti neciena nedz savus vecākus, nedz arī citus pieaugušos. Valda pilnīga visatļautība. “Pērā Gintā” autors sapludina reālās dzīves ainas ar fantastiku.…
