Publiskās pārvades jautājumi Latvijā kļuva aktuāli deviņdesmito gadu sākumā, kad, notiekot pārmaiņām valsts politiskajā dzīvē, radās nepieciešamība pēc izmaiņām arī valsts pārvaldē. Sākotnēji publiskās pārvaldes reformas bija svarīga sastāvdaļa no reformām, kas bija jāveic, lai no sociālisma mantot politisko iekārtu pārveidotu par demokrātiskas un neatkarīgas valsts iekārtu. Deviņdesmito gadu beigās publiskās pārvaldes reforma ieguva jaunu nozīmi, jo tā kļuva par vienu no priekšnoteikumiem Latvijas integrācijai starptautiskās struktūrās.
Politiskajā sistēmā ar terminu „publiskā pārvalde” (public administration) apzīmē daļu no izpildvaras. Izpildvara iedalās politiskajā valdībā un publiskajā pārvaldē. Politiskā valdība apzīmē parlamenta apstiprināto premjerministru un ministrus, kā arī viņu biroju darbiniekus - padomniekus, palīgus un preses sekretārus. Savukārt publiskā pārvalde aptver ministrijas un to padotībā esošās iestādes un nepolitiskos šo iestāžu darbiniekus. Reizēm publiskajai pārvaldei pieskaita arī pašvaldības un to nepolitiskos darbiniekus.(1) Ja jēdzienu „publiskā pārvalde skatās plašākā aspektā, tad var uzskatīt, ka šo pārvaldi īsteno ne tikai valsts ierēdņi un pašvaldību darbinieki, bet arī sabiedrisko organizāciju biedri, kas realizē savu varu pār citiem šīs organizācijas biedriem ar viņu piekrišanu.(2)…
