-
Baltijas jautājuma juridiskie aspekti Jaltas konferencē (1945.g.)
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Jaltas konferences (Krimas konference) sasaukšana un sagatavošana | 2 |
| 1.1. | Konferences delegācijas sastāvs | 2-5 |
| Staļins un Padomju delegācija | 2-5 | |
| Ruzvelts un amerikāņu delegācija | ||
| Čerčils un britu delegācija | 5 | |
| 1.2. | Galvenie konferences apspriedes jautājumi | 5 |
| 2. | Baltijas jautājums Jaltas konferencē | 6 |
| 3. | Vienošanās Jaltas konferencē | 7 |
| Nobeigums | 8 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 9 |
Jaltas konference notika 1945.gada 4.-11.II. Jalttā (Krimas pussalā).
Konferencē piedalījās trīs sabiedroto valstu valdību vadītāji: J. Staļins (PSRS), F.D. Rūzvelts (ASV), V. Čērčils (Lielbritānija) un šo valstu ārlietu ministri. Par visu triju delegāciju novietošanu rūpējās Staļins pats.
Iespējams, Staļins konferences sasaukšanas brīdī juta zināmu priekšrocību, jo konference notika uz krievu zemes un tas, ka Staļinam bija izdevies tā laika lielākos valstsvīrus- visvarenās Amerikas prezidentu un britu pasaules lielvalsts premjeru piedabūt uz to, lai tie mērotu tūkstošiem kilometrus garo ceļu-tas, pēc manām domām, ir liels solis uz priekšu ne tikai politikā, bet arī vēsturē.
Staļins bija parūpējies arī par greznu uzņemšanu moskovitu gaumē.1 Piemēram, lai glaimotu Ruzveltam, Staļins izvēlējās visas piekrastes skaistāko villu.
Tagad, kad visas augstās personas bija sasauktas, varēja sākties lielā spēle, kas atstāja lielu nospiedumu vēstures takā.
1.1.Konferences delegācijas sastāvs
Staļins un padomju delegācija
Josifs Visarionovičs Džugašvili Staļins tāpat kā Napaleons, bija neliela auguma. Viņš labi apzinājās, ka tā dzīve, ko bija izvēlējies nepanesa nekādu izklaidēšanos, varbūt tādēļ Staļina vaibstos ļoti reti varēja manīt smaidu un labsirdību. No sava pastāvīgo cīņu mūža Staļins bez tam bija mācījies, ka vienmēr jābūt informētam par to, kas attiecas uz armiju – šo visu politisko pasākumu būtisko instrumentu.…
balstoties uz vēsturiskajiem faktiem, uzskatu, ka Baltijas valstis Jaltas konferences laikā īpaši nav cietušas, jo pastāv uzskats, ka Baltijas jautājums kā patstāvīgs programmas punkts šajā konferencē tieši netika apspriests. Minētajā laikā Rietumu lielvalstis jau bija samierinājušās un atstājušas Baltijas likteni pilnīgā Staļina un viņa pēcteču ziņā. Kā rāda vēsture fakti, Jaltas apspriedes laikā PSRS vairs vispār nebija ieinteresēta baltiešu jautājumu cilāt, jo visa Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritorija, izņemot Kurzemi, bija padomju ziņā. Pārsteidz arī tas, ka nekad iepriekš pasaules vēsturē tik mazs līderu skaits nebija izšķīris tik liela cilvēku daudzuma likteni.
