Jēkaba Janševska romāns „Dzimtene” ir nosaukts par romānu – pagātnes liecinieku, kas ietver lielu laika posmu daiļdarba sižetiskajā vidē un kurš ir sarakstīts 19.gs otrajā pusē. Arī pats romāna tapšanas laiks ir ievērojams – aptuveni četrdesmit gadu. Romāna kvantitāte ietver daudz māju un muižmāju nosaukumus, apmēram 24, kuri ir ļoti dažādi. Ņemot vērā to, ka romāns tiešām atspoguļo Latvijas pagātni un tā laika kultūrvidi, ir pamatoti to ņemt par avotu tieši māju nosaukumu analīzei, jo visi nosaukumi ir ņemti no reālas vides.
Iecere rakstīt pētījumu radās, jo sakarā ar globalizāciju, kādu laiku sabiedrībā bija baumas, ka nākotnē realizēsies māju nosaukumu likvidācija. Lai gan šīm baumām netika atrasts reāls pamatojums, tās tomēr liek aizdomāties, cik liels būtu zaudējums lingvistiskajā nozarē, ja šo māju nosaukumu vienkārši nebūtu. Nosaukumi gan senatnē, gan mūsdienās ir ļoti daudzveidīgi – tie var būt gan salikteņi, gan atvasinājumi, gan vienkārši vārdi. Apkopojot kādus noteiktus nosaukumus, paveras izdevība tos vieglāk aplūkot, sistematizēt, grupēt, kas savukārt dod iespēju tālākajiem pētījumiem, Romāns „Dzimtene” paver iespēju darboties ap nosaukumiem, kuri patiešām ir reāli pastāvējuši. Referāta ietvaros, nosaukumi tiks aplūkoti no divām pusēm – tīri morfoloģiskās un vārda nozīmes puses.
Darba mērķis – apkopot un iezīmēt grupas, kādās varētu iedalīt, muižu un māju nosaukumus romāna „Dzimtene” visās daļās.…
