8. Roberts Dāls demokrātiskās valstis sauc par poliarhijam, jo tajās, pēc viņa domām, pastāv līderu kontrole - līderi kontrolē viens otru, kā arī nelīderi kontrolē līderus. Analizējot viņa poliarhijas teoriju, kas sastāv no sekojošiem punktiem: 1 – Vēlēšanu tiesības lielākajai daļai valsts pieaugušo iedzīvotāju. 2 - Regulāras, brīvas, vienlīdzīgas vēlēšanās. 3. – Tiesības uz pastāvēšanu opozīcijai, ka arī tiesības tai brīvi kritizēt pie varas esošos, cerot uz uzvaru nākamajās vēlēšanās; var secināt , ka kāda taisnība viņam tomēr ir. Citas partijas, kas nav iekļavuši koalicija tomēr ietekmē līderus, ar savām rīcībām tie liek tautai aizdomāties par tiem, kurus viņi ir ievelējusi, liek cilvēkiem šaubīties par līderiem.…
Formālā politikas dimensija ir tā politiskā sistēma kas valda valstī. Piemēram parlamentāra, kad pār visu valda parlaments, vai monarhija, kad vara pieder vienam cilvēkam – karalim, kā senajos laikos, arī mūsdienās dažās valstīs vēl joprojām valda monarhija, piemēram, Monako un Lielbritānijā. Otrā dimensija – procesuālā – ir tieši tas ko tauta saprot ar vārdu „politika”, tas ir politiķu rīcība. Viss tas ko no ārpuses redzam mēs, piemēram,kādi likumi tiek pieņemti un kādi politiķi to ir pieņēmuši vai kādi politiķi ir pret to vai citu likumu maiņu. Piemēram, nesen tika izskatītas izmaiņas pensiju sistēmā, kur politiķi izteica savus viedokļus „par” un „pret” pensijas vecuma palielināšanu. Un galu galā saturiskā – ir veids kā valsts vara risina kādas svarīgas sabiedriskās problēmas. Piemēram, nesen tik aktuāli bija otrās valsts valodas jautājums, un valstī tika vākti paraksti un vēlāk rīkots arī referendums, kura katrs pilsonis varēja paust savu viedokli par doto jautājumu.
