Vērtējums:
Publicēts: 09.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Radikāls lūzums Otrā pasaules kara gaitā', 1.
  • Konspekts 'Radikāls lūzums Otrā pasaules kara gaitā', 2.
  • Konspekts 'Radikāls lūzums Otrā pasaules kara gaitā', 3.
  • Konspekts 'Radikāls lūzums Otrā pasaules kara gaitā', 4.
  • Konspekts 'Radikāls lūzums Otrā pasaules kara gaitā', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Karš ar PSRS sākās 1941.gada 22.jūnijā vienlaicīgi 3 virzienos. Vācieši plānoja šo karu pabeigt līdz ziemai – līdz novembrim. Galvenais virziens ir Maskava.
1.uzbrukms Maskavai notika 1941.gada 30.septembrī, - neveiksmīgi.
2.uzbrukums – 15.novembrī – neveiksmīgi.
3.uzbrukums – 41.gada 5.decembrī – neveiksmīgi, jo 6.decembrī Sarkanā Armija pārgāja pretuzbrukumā un vācieši bija spiesti atkāpties 250km attālumā no Maskavas.
Vēsturiskā nozīme:
Vācija cieš pirmo lielo sakāvi kopš 2.pasaule kara sākuma,
Netika realizēts zibenskara plāns,
PSRS pārņēma stratēģisko iniciatīvu,
Karā pret PSRS neiesaistījās Japāna un Turcija,
Radās uzskats, ka Vācija tomēr ir uzvarama.

1.Kaujas pie Staļingradas un rezultāti.

Vācijas nolēma 1942.gadā pabeigt karu ar PSRS un dot galveno triecienu PSRS Dienvidiem un ieņemt Staļingradu. Kāda tam ir nozīme – Staļigrada atrodas pie Volgas upes, kura savieno PSRS Dienvidus ar centrālo PSRS daļu un pa Volgas upi uz PSRS centru tiek transportētas izejvielas. Ieņemot Staļingradu, šī artērija tiek pārgriezta un PSRS centrs vairs nesaņem izejvielas un PSRS rūpniecība nevarēs strādāt un tas var izšķirt kara likteni. Šajā sakarībā 42.gada maijā Vācija Krimas pussalā okupē Sevastopoli – lielākā PSRS jūras karabāze. Ieņēma Terčas pussalu, lai tālāk varētu doties uz Kaukāzu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants