Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 1.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 2.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 3.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 4.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 5.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 6.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 7.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 8.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 9.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 10.
  • Referāts 'Latvijas teritorijas iekļaušana impērijas sastāvā', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Baroni un Latgales pievienošana Krievijai    4
  Tiesību izmaiņas    7
  secinājumi    10
  Literatūras saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Darba mērķis bija izpētīt tematu par tiesību normu izmaiņām Latvijas teritorijā, un Latvijas teritorijas iekļaušana Krievijas impērijas sastāvā. Šis temats ir arī ļoti aktuāls ar to, ka viņš būtiski iezīmējas Latvijas vēsturē, jo bija slēgti dažādi līgumi, bija mainīti tiesu sodi, mainījās cilvēku dzīvošanas kvalitāte uz sliktāku pusi.
Uzdevums ir uzzināt par notikumiem, kas risinās Latvijas teritorijā, kad tā tika pakļauta Krievijai, un kāpēc mūsu senči vairs nespēja paši ietekmēt savas zemes likteni. Baltiju pārņēma vāciešu un Krievu virskundzība, kas būtiski mainīja mūsu senču dzīvi un likteni.
Daudz postītajā Vidzemē Zviedrijas valdība ieved mieru un kārtību, tā atjauno baznīcas un sākas krogu celtniecība, kur pārnakšņot un atpūtināt zirgus.
Muižnieki atgūst nevien zviedru laikā pazaudēto, bet iegūst tiesības, kādas tiem nekad vēl nav bijušas. Muižniekiem izdala arī gandrīz visas ‘’kroņa muižas’’, kas ar laiku kļūst viņu īpašums. Karā, mērī un badā latvieši Vidzemē ir cietuši briesmīgus zaudējumus, un tautas pretestība ir vājināta. Tieši 18.gadu simtenis, nevis agrākie laiki, ir visdrūmākais laikmets Vidzemē. Kara izpostītā zemē viss atjaunošanas darbs un visas nodevas gulstas vienīgi uz latviešu zemnieku pleciem. Ar zemnieku un viņa mantu muižnieks rīkojas kā ar savu īpašumu, un kā tam ienāk prātā. Lauku saimniecības Latgalē ir četras reizes mazākas kā Kurzemē un Vidzemē. Lielo klaušu dēļ zemnieki nespēj apkopt savus laukus un mājas.
Krievijas tronī sēž ķeizariene Katrīna II, kas vēlas pasaules priekšā tēlot cēlu un izglītotu valdnieci.
Dzimtbūšana Kurzemē un Zemgalē tiek atcelta 1817. gadā, Vidzemē1819.g. Un Kurzemē klaušu laiki beidzas 1867.gadā.

Atlants