Latvijas Republikas Civillikums, 1937.gads

Secinājumi
1. Daudzi politiķi, galvenokārt, Ulmanis diktatūrā redzēja atrisinājumu Latvijas saimnieciskajām un politiskajām problēmām. Tieši K.Ulmaņa antidemokrātiskā pārliecība un diktatoriskas tieksmes kļuva par vienu no galvenajiem apvērsuma cēloņiem.
2. 1934.gada 15.maijā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā notika valsts apvērsums. Tika atlaista Saeima, ieviests ārkārtējs stāvoklis, apturēta politisko partiju darbība, ierobežota vārda un preses brīvība. Daudzi politiskie pretinieki uz laiku nonāca ieslodzījumā. Jaunā vara apsolīja izstrādāt jaunu Satversmi, taču tas netika izdarīts.
3. 1935.gada martā politiskās partijas pašlikvidējās vai tika likvidētas, tika ierobežota sabiedrisko organizāciju darbība, pakļaujot tās noteiktām nozarēm, profesijām, arodiem izveidotam un valsts kontrolētām kamerām.
4. Dažām partijām neizdevās veidot savu valdību, jo tā nebija ieinteresēta sadarboties ar citām partijām. Valdībā norisinājās īsta nekārtība, kas ietekmēja sabiedrības negatīvo nostāju pret valdošo iekārtu.
Bet bija partija, kas tomēr spēja vienoties ar citām partijām, tā bija Zemnieku savienība, kas tolaik bija viena no lielākajām partijām.
5. No Zemnieku savienības partijas bieži vien tika ievēlēti ministru prezidenti, bet tie bieži mainījās, jo viņi nevarēja iztapāt visām partiju vēlmēm. Partijas vēlējās pieņemt tādu likumu, kas dotu lielākas pilnvaras Valsts prezidentam, bet samazinātu politisko partiju skaitu
6. Pilsoniskās brīvības netika likvidētas pilnība, tomēr tika stipri ierobežotas, kā arī tika aizliegti ielu gājieni un ieviesta cenzūra preses izdevumiem. Visu turpmāko laiku līdz pat padomju okupācijai pastāvēja K.Ulmaņa vienpersoniskais autoritārais režīms. Tas bija iespējams tāpēc, ka demokrātijai samērā jaunā valstī bija būtiski trūkumi, kas izraisīja nepatiku lielā sabiedrības daļā. Latvijā pastāvēja diktatūra , K.Ulmanis tika nesamērīgi slavināts, bet personas, kurām bija „nepareizs” viedoklis, pazuda no politiskās dzīves skatuves. Tajā pašā laikā saimnieciskā dzīve piedzīvoja uzplaukumu.
7. Attīstījās izglītība un kultūra. Lielākā daļa iedzīvotāju K.Ulmaņa režīmu uztvēra pozitīvi, jo K.Ulmaņa sociāli ekonomiskās koncepcijas pamatā bija sociālais taisnīgums, nacionālais taisnīgums, saimnieciskā neatkarība, demogrāfiskās aktivitātes stiprināšana, izglītības un kultūras attīstība.
…