-
Kultūras vēsture kā integratīvs priekšmets Jēkabpils 2.vidusskolā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| ANOTĀCIJA | 6 | |
| ANNOTATION | 7 | |
| SATURS | 8 | |
| IEVADS | 10 | |
| 1.1. | Kultūras vēstures vieta un loma pārējo mācību priekšmetu vidū | 14 |
| 1.2. | Vidusskolas vecuma posma personības psihiskās attīstības raksturojums | 16 |
| 1.3. | Kultūras vēstures mācību metodes un paņēmieni | 18 |
| 2. | MĀCĪBU SATURA INTEGRĀCIJAS PAMATIEZĪMES | 19 |
| 2.1. | Mācību satura integrācijas jēdziens | 20 |
| 2.2. | Intergrācija mācību procesā | 21 |
| 3.1. | Integrēta stunda kā līdzeklis mācību satura un valodas apguvē | 23 |
| 3.2. | Integrētā stunda kā līdzeklis mācību satura un valodas apguve Jēkabpils 2.vidusskolā | 24 |
| 3.2.1. | Integrētās stundas latviešu valodā un kultūras vēsturē konspekts | 27 |
| 3.2.2. | Integrētās stundas krievu valodā un kultūras vēsturē konspekts | 35 |
| 3.2.3. | Integrētās stundas pašanalīzes shēma | 37 |
| SECINĀJUMI | 38 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 39 |
KULTŪRAS VĒSTURES MĀCĪBU PRIEKŠMETA SPECIFIKA VISPĀRIZGLĪTOJOŠĀS SKOLAS ASPEKTĀ
Vidējās izglītības standarts kultūras vēsturē ir reglamentējošs dokuments, kas nosaka priekšmeta mācību mērķus un uzdevumus, saturu, sasniedzamo gala rezultātu, pārbaudes formas un tehnoloģiju.
Standartā akcentētas kopsakarības kultūras vēsturē. Tajā tiek izteikts priekšlikums kultūras vēstures pasniedzējiem strādāt ciešā sadarbībā ar vēstures, literatūras, filozofijas, reliģiju vēstures, vizuālās mākslas un citu priekšmetu skolotājiem, lai šā mācību priekšmeta apguvē varētu izmantot minētajos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes un otrādi.[5].
Mācību priekšmeta mērķi:
Apzināt pasaules kultūras mantojuma nozīmību sabiedrības veidošanās procesos, nodrošinot izglītojamo ar zināšanām, kas dotu iespēju izglītības turpināšanai.
Veicināt radošas, harmoniskas un humānas personības attīstību, kas atbildīgi spētu iesaistīties sabiedrības un kultūrvides veidošanā.
Mācību priekšmeta uzdevumi:
Attīstīt interesi par pasaules kultūras izziņu, mantojumu un vērtībām
Veidot izpratni par kultūras attīstības pamatnosacījumiem, cilvēces kultūras pieredzi
Veidot izpratni par nacionālās, Eiropas un pasaules kultūras saikni un attiecībām, attīstīt un izkopt savu nacionālo, valstisko un eiropeisko identitāti
Attīstīt prasmi analizēt, salīdzināt un kritiski vērtēt kultūras procesus un kultūrvēsturiskos avotus
Pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības kultūrprocesos, veidot tos un līdzdarboties tajos
Sniegt zināšanas par sabiedrību dažādu domāšanas formu kopsakarībām[
Kultūras vēsture atspoguļo cilvēces vispārējās vēstures zināmu daļu, kā arī īpašu relatīvi patstāvīgu procesu ar specifiskām likumsakarībām un tipiskām iezīmēm.
Izglītības satura un eksaminācijas centra izstrādātais Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta “Kulturoloģija” programmas paraugs veidots atbilstoši Latvijas Republikas Vispārējās izglītības likumam un Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra
noteikumu Nr. 715 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” 22. pielikumam “Kulturoloģija. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts”.…
Diplomdarba tēma ir „Kulturas vēsture kā integratīvs priekšmets Jēkabpils 2.vidusskolā”. Atbilstoši diplomdarba tēmai tika izvirzīts mērķis – izpētīt kultūras vēstures mācību priekšmeta kopsakarības integratīvajā procesā. Lai realizētu diplomdarba mērķi tika analizēta literatūra un teorētiskais materiāls, vadītas integrētas stundas: kultūras vēsture-krievu valoda un literatūra, kultūras vēsture-latviešu valoda un literatūra, izstrādāta integratīvās stundas pašanalīzes shēma. Sniegts teorētiskais priekšstats par kultūras vēstures priekšmeta specifiku vispārizglītojošās skolas aspektā, kultūras vēstures vieta un loma pārējo mācību priekšmetu vidū, vidusskolas vecuma posma personības psihiskās attīstības raksturojums, mācību satura integrācijas pamatiezīmes un starppriekšmetu saikņu praktiskais pielietojums pamatojoties uz integrētām stundām kultūras vēsturē. Praktiskā darbība pierādīja ka, integratīvā mācību procesa mērķtiecīga organizēšana, izmantojot mācību satura starppriekšmetu saikni, veicina mācību izziņas darbības attīstību, pastiprina tās radošo, pētniecisko, starppriekšmetu raksturu, kas ir skolēna integratīvo prasmju pamatnosacījumus. Pielikumā uzdevumu kopas.
Pielikums Nr.2 ir krievu valodā.
