Dzejnieka Edvarta Virzas īstajā vārdā - Jēkabs Edvards Liekna ir no Zemgales. Virza ir senas saimnieku Vīgnatu un Liekņu – dzimtas pārstāvis. Tās dzīvojušas līdzās “ Rāceņu ” un “ Billīšu ” īpašumos Jelgavas apriņķa Emburgas ( tagad Sidrabenes ) pagastā. No mātes dzejnieks mantojis dziesmoto dvēseli, bet tēva ciltskoks stāsta par turku asiņu klātbūtni dzimtā.
Edvarts Virza dzimis 1883. Gada 27. decembrī. Ģimenē viņš bijis vecākais bērns. Viņam bijuši 13 brāļi un māsas (abi kopā 13), pieci no tiem miruši bērnībā. Dzejnieks mācījies Salgales pagasta skolā, 1901. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. Pēc tam Virzas izglītības ceļš bijis pašizglītība, kurā liela vieta bija franču valodai un literatūrai. 1904., - 1905. gadā Maskavā viņš klausījies lekcijas tieslietās un tautsaimniecība. 1906. gadā Virzas pirmie dzejoļi sāk parādīties žurnālā “ Dzelme”, bet 1908. gadā iznāk pirmais krājums “Biķeris”, kuru gada kritiķu sapulcē Juris Kalniņš-Prātkopis ierosināja sadedzināt, jo tas esot pārmērīgi erotisks un tātad slikts. Pēc tam dzīvojis dzimtas mājās “ Billītēs “, jo viņš kā vecākais dēls šo īpašumu ir mantojis, mācījis franču valodu un atdzejojis franču autoru darbus.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada vasarā, kad zemgalieši pamet savus iekoptos laukus un dodas bēgļu gaitās, nejaušas lodes trāpīta, iet bojā E.Virzas māte.…
