Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.10.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 1.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 2.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 3.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 4.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 5.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 6.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 7.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 8.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 9.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 10.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 11.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 12.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 13.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 14.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 15.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 16.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 17.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 18.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 19.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 20.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 21.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 22.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 23.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 24.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 25.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 26.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 27.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 28.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 29.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 30.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 31.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 32.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 33.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 34.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 35.
  • Konspekts 'Parazitoloģija', 36.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Askaridoze (Ascaris lumbricoides)    19
  Etioloģija, epidemioloģija, patoģenēze    19
  Klīniskā norise    20
  Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana, profilakse    21
  Enterobioze (Enterobius vermicularis)    22
  Etioloģija un epidemioloģija    22
  Patoģenēze un klīniskā norise    22
  Laboratoriskā diagnostika, ārstēšana un profilakse    23
  Fasciloze (Fasciola hepatica)    24
  Etioloģija, epidemioloģija, patoģenēze    24
  Klīniskā norise, laboratoriskā diagnostika    24
  Ārstēšana un profilakse    25
  Lenteņi    26
  Himenolepidoze (Hymenolepis nana)    28
  Teniarinhoze (Toenia saginata)    29
  Tenioze (Taenia solium)    30
  Difilobotrioze (Diphyllobothrium latum)    32
  Izmantotā literatūra    34
Darba fragmentsAizvērt

Difilobotrioze
Etioloģija: invāzijas slimība, ko ierosina platais (zivju) lentenis (Diphyllobothrium latum); viena no helmintozēm.
Epidemioloģija: Izplatīta Šveicē, Itālijā, Zviedrijā, Somijā, Japānā, Ķīnā un citur. Baltijā tā biežāk sastopama ziemeļos lielu ūdenstilpju un upju tuvumā (Karēlijā, Kolas pussalā, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas PSR).

Patoģenēze: Pieaudzis platais lentenis parazitē cilvēka, suņa, retāk cūkas un kaķa, dažreiz arī savvaļas dzīvnieku - lāču un lapsu tievajā zarnā. Lenteņa garums - 10 un vairāk metru, skaits - viens līdz vairāki desmiti. No parazīta dzimumgatavību sasniegušajiem posmiem pa dzemdes atveri ik dienas izdalās daudz olu, kas ārējā vidē nonāk kopā ar invadētā organisma izkārnījumiem. To tālākā attīstība noris saldūdenstilpēs, kur dzīvo šā parazīta starpsaimnieki - ciklopi (planktoniskie vēži). Kopā ar ciklopiem kāpuri nonāk otrajā starpsaimniekā - saldūdens zivīs, ieurbjas to muskuļos, aknās vai olnīcās, kur izveidojas nākošās attīstības stadijas kāpuri - plerocerkoīdi (garums apm. 1 cm). Tie biežāk sastopami līdakās, sīgās, ālantos, asaros, ķīšos, retāk lašos, forelēs. Cilvēka organismā plerocerkoīdi nokļūst ar termiski nepietiekami apstrādātām zivīm. Apmēram 2 mēnešu laikā cilvēka tievajā zarnā izveidojas pieaudzis lentenis, kas parazitē nereti vairākus gadu desmitus.
…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants