Šizifrēnija ir samērā bieži sastopama slimība. Saslimt var jebkurš, taču visbiežāk tas notiek 15-30 gadu vecumā. Vīrieši un sievietes slimo vienlīdzīgi bieži. Šizofrēnijas pamatā ir nopietni smadzēnu darbības traucējumi. Smadzenes sastāv no miljardiem nervu šūnu, šūnas saņem informāciju cita no citas. Tas notiek, pateicoties neirotransmiteriem – ķīmiskām vielā, ar kuru palīdzību impulss pāriet no vienas šūnas līdz otrai. Saslimstot ar šizofrēniju, šī saistība izjūk. Šizofrēniju nevar izārstēt, tā ir hroniska slimība, taču var atvieglot slimības izpausmes. Pacientam ar šizofrēnijas diagnozi, arī periodos, kad sūdzības samazinās, jāatrodas novērošanā pie sava psihiatra. Ja psihiatrs nozīmējis medikamentus, ārsta norādījumi obligāti jāizpilda. Pretējā gadījumā ātri var attīstīties nevēlamas šizofrēnijas izpausmes, kuru dēļ cilvēks nevarēs pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Tas savukārt var novest pie invaliditātes.
Šizofrēnijai raksturīgajā, tipiskajām pazīmēm ir tendence ar laiku padziļināties. Piemēram, emocionālie traucējumi, kas rodas slimības sākumā un izpaužas intereses zudumā, ar laiku pāriet emocionālā trulumā. Šizofrēnijas sākumā pazīmes ir dažādas. Saslimušie bieži žēlojas par nogurumu, galvassāpēm, nepatīkamām sajūtām ķermenī. Ļoti bieži viņiem ir miega traucējumi (puaudžiem visbiežāk novēro paaugstinātu miegainību, bet pieaugušajiem – bezmiegu), nereti arī izklaidība un apgrūtināta domāšana. …
