Noziedzīga nodarījuma subjekts ir nodarījumu izdarījusī fiziska, pieskaitāma persona (Latvijas pilsonis, nepilsonis, ārvalsts pilsonis vai bezvalstnieks), kura sasniegusi Krimināllikumā paredzēto vecumu, un līdz ar to viņu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir juridisks pamats saukt pie kriminālatbildības un notiesāt. Noziedzīga nodarījuma sastāva subjekta pamatpazīmes ir pieskaitāmība un vecums, no kura iestājas kriminālatbildība1.
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ir nodarījuma subjekta psihiskā darbība, kas tieši saistīta ar izdarīto un apvieno vienotā veselā personas psihiskās darbības intelektuālos un gribas procesus. Tātad nodarījuma subjektīvā puse atspoguļo saistību starp personas apziņu un gribu un viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu2.
Noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses saturu atklāj personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām. Tā ir personas iekšējā attieksme pret ārējā pasaulē objektīvi notiekošo, šajā gadījumā pret personas izraisītajām izmaiņām ārpus šīs personas – pret viņas aktīvajiem un pasīvajiem darbības procesiem, kuru rezultātā ir iestājušās vai varējušas iestāties kaitīgās sekas, un pret pašām šīm sekām3.
Lai pareizi konstatētu noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi, jānosaka personas psihiskā attieksme pret nodarījuma sastāva visām objektīvajām pazīmēm – pret prettiesisko darbību vai bezdarbību (formālos apstākļos), kā arī pret kaitīgajām sekām, kas iestājušās to rezultātā, un cēloņsakarību starp abām šīm parādībām4 (materiālos sastāvos). …
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ir nodarījuma subjekta psihiskā darbība, kas tieši saistīta ar izdarīto un apvieno vienotā veselā personas psihiskās darbības intelektuālos un gribas procesus. Tātad nodarījuma subjektīvā puse atspoguļo saistību starp personas apziņu un gribu un viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu . Noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses saturu atklāj personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām. Tā ir personas iekšējā attieksme pret ārējā pasaulē objektīvi notiekošo, šajā gadījumā pret personas izraisītajām izmaiņām ārpus šīs personas – pret viņas aktīvajiem un pasīvajiem darbības procesiem, kuru rezultātā ir iestājušās vai varējušas iestāties kaitīgās sekas, un pret pašām šīm sekām . Lai pareizi konstatētu noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi, jānosaka personas psihiskā attieksme pret nodarījuma sastāva visām objektīvajām pazīmēm – pret prettiesisko darbību vai bezdarbību (formālos apstākļos), kā arī pret kaitīgajām sekām, kas iestājušās to rezultātā, un cēloņsakarību starp abām šīm parādībām (materiālos sastāvos). Subjektīvās puses noteikšana ir sarežģīts process, kas notiek apziņā, var būt izzināti tikai pastarpināti caur personas darbību (bezdarbību), objektīvi pastāvošiem apstākļiem Obligāta noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pazīme ir vaina. Vaina ir personas psihiskās attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām sekām . Ar vainas noteikšanu saprot procesu, kas iekļauj: a) personas reālās attieksmes pazīmju noskaidrošanu pret nodarījumu un tā sekām; b) likumā norādīto vainas pazīmju noteikšanu; c) precīzas atbilstības starp personas reālās attieksmes pazīmēm un likumā norādītajām vainas pazīmēm noteikšanu un juridisko nostiprināšanu . Vainas forma tiek sadalīta divos veidos: tiešs un netiešs nodoms. Tiešu nodomu raksturo seku paredzēšana un vēlēšanās, to sauc par nodoma augšējo robežu – līmeni, kurā nodoms izteikts visintensīvāk. Tiešs, nozīmē tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība. Tieša nodoma konstatācijai pietiek ar to, ka vainīgā darbības, kas tika veiktas, pamatojoties uz viņa uztvertiem un novērtētiem objektīvajiem apstākļiem, tika virzītas tieši un nepārprotami uz noziedzīga mērķa sasniegšanu, ietekmēja noziedzīga nodarījuma objektu .
