Pats svarīgākais varas apraksts pieder M.Vēberam, kurš varu apzīmēja kā iespēju realizēt kādā cociālajā attiecībā savu gribu pat par spīti citu pretestībai, vienalga, uz ko šī spēja balstīta. Cietiem vārdiem, vara, pēc M.Vēbera, ir cilvēka iespēja uzspiest savu gribu citiem cilvēkiem un noteikt viņu rīcību. Vara ir specifisks ietekmes veids, kas atšķiras ar savu apzināti mērķtiecīgo raksturu no ietekmes, kura var notikt neatkariīgi no cilvēku gribas un pat neapzināti.
Varai var būt dažādas izpausmes formas, kas gan atklātāk, gan piesegtāk demonstrē varas baudītāja gribas uzspiešanu varai pakārtotajiam subjektam. Vara var izpausties kā pārvaldīšana, t.i., mērķtiecīga un efektīva cilvēku rīcības izraisīšana un nodrošināšana visos viņu uzvedības elementos. Vai arī kā vadīšana t.i., cilvēku rīcības tendences, vispārējās virzības nodrošināšana. Varas attiecībā ir divi subjekti, divas savstarpēji pretnostatītas puses: varas baudītājs un no viņa gribas atkarīgais viņa varai pakārtotais.
Vara var izpausties kā ekspluatācija, cita subjekta radītā produkta bezmaksas piesavināšanās, piemēram, darba devējam piesavinoties darba ņēmēja radīto virsvērtību (vērtību, kas paliek pāri pēc darbaspēka cenas, algas samaksas).…
