J. Jaunsudrabiņš ir viens no latviešu literatūras reālistisko darbu meistariem. Darbu pamatā ir sirsnība, maigums un dziļa izpratne par rakstīto. Viņš attēlo to, ko ir pieredzējis un pārdzīvojis pats. Pret saviem varoņiem izturas ar cieņu, mēģinot saprast viņu raksturus un rīcību. Visneprātīgāko nostāju dzīvē autors nenosoda, bet ļoti rūpīgi to analizē, meklējot cēloņus. Katrā J. Jaunsudrabiņa veidotajā varonī ir ielikta daļa no viņa sirsnības un līdzcietības. Par cilvēkiem runā ar siltu smaidu un nedziestošu optimismu. No katra J. Jaunsudrabiņa darba izstaro gaiša cilvēcība un sirsnība.
„Baltajā grāmata” J. Jaunsudrabiņš mūs iepazīstina ar savām bērnības atmiņām. Bērnības pārdzīvojumus viņš uztic stāstīt „Baltās grāmatas” galvenajam varonim puisēnam Jānim, kurš pa Mūsmāju pagalmu skraida basām kājām un īsās bikšelēs. Lasot šo darbu, iejūtos neredzama tēla lomā, kas dzīvo starp Mūsmāju ļaudīm. Liekas, ka tikko garām aizgāja Jānis, kurš visu laiku uzturas Klibā Jurkas sabiedrībā, vai mazā ganu meitenīte, kas steidzas pastrādāt savu kārtējo nedarbu. Tā ir apbrīnojama autora spēja, ka viņš var lasītāju ar savu darbu iekļaut varoņu dzīvē.…
