Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.01.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 1.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 2.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 3.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 4.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 5.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 6.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 7.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 8.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 9.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 10.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 11.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 12.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 13.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 14.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 15.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 16.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 17.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 18.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 19.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 20.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 21.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 22.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 23.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 24.
  • Paraugs 'Metālu kristalizācija', 25.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Kopumā laboratorijas darbs noritēja veiksmīgi, jo tika izpildīti visi sākotnējie uzdevumi, kuru rezultātā tika iegūti visi nepieciešamie grafiki, kā arī tika aprēķinātas visas nepieciešamās vērtības.
Laboratorijas darba laikā bija jānosaka temperatūras izmaiņas laikā, kur šīs izmaiņas laikā varēja noteikt, izmantojot divas metodes. Tā kā tika izmantota grafiskā metode, tad arī rezultāti varēja būt atšķirīgi, jo pieskares novilkšanu varēja veikt dažādos leņķos, kas nozīmēja to, ka arī virziena koeficientu vērtības varēja būt dažādas. Rezultātā tika iegūti divi negatīvi pieskares virziena koeficienti, kuru vērtības bija -0,91 un -0,52, kas liecināja par to, ka īpatnējais kristalizācijas siltums un siltuma atdeves ātrums būs negatīvas vērtības, jo siltums tiks atdots apkārtējai videi nevis saņemts no tās, protams, notika metāla atdzišana.
Tālāk, izmantojot iegūtās temperatūras izmaiņas laikā, tika noteikts siltuma atdeves ātrums, kurš bija -44,85 J/s liels. Iegūtais rezultāts bija diezgan precīzs, jo vēlāk, to izmantojot, tika noteikta īpatnējā kristalizācijas siltuma vērtība, kur, veicot aprēķinus, tā bija -54,8*103 J/kg liela. Vēlāk iegūtā īpatnējā kristalizācijas siltuma vērtība tika salīdzināta ar teorētisko, kura alvas gadījumā bija -59*103 J/kg. Salīdzinot iegūtos rezultātus ar teorētiskajiem, varēja nonākt pie secinājuma, ka eksperiments ir izdevies!…

Autora komentārsAtvērt
Atlants