Luga iesākas ar Indras meitas meklējumiem, jo tā nezina, kur ir nonākusi. Viņu vada tēvs. Indras meita tuvojas Zemei. Viņa sola Indram nonākt lejā, lai uzzinātu, kādēļ ļaudis gaužas un sūdzas. Tomēr viņai tur ir grūti. Indras meita saprot, ka tā nav labākā pasaule. Indras meita, kaut negribēdama, nonāk lejā. PRIEKŠKARS.
Idealizētā, daiļā vidē parādās Stiklmeistars un Meita. Meita vēlas atsvabināt gūstekni, kas varētu mist daiļajā pilī. Abi ierodas pilī. Abi sastop virsnieku neparastā jaunlaiku formā. Viņu Meita vēlas atsvabināt no viņa istabu sienu gūsta. Virsnieks vēlas būt līdzās neizmērojami daiļajai Meitai, bet apzinās, ka katrs prieks dzīvē sagādā ciešanas, tāpēc kavējas lēmuma pieņemšanā.
Lugas darbībā parādās slimīga paskata Māte, kas iezīmē jaunuzšūtus kreklus. Viņa iekšēji jūt, ka tai drīz jāmirst, tomēr joprojām tiecas rūpēties par saviem bērniem, gādājot tiem jaunu apģērbu. Māte sarunā ar Alfrēdu jeb Virsnieku tam atklāj, ka runas lēš, ka meitene vārdā Agnese (jeb Meita) ir Indras meita, kas tam lūgusi iespēju nolaisties lejā uz zemes, lai izbaudītu to, kā cilvēkiem te klājoties. Māte uz atvadām dēlam ieteic dzīvē nekad nestrīdēties ar Dievu un neiet tās ceļu ar sajūtu, ka tam ir nodarīts pāri.
Māte vēlas Līnai, dienestmeitai, aizlienēt Tēva dāvāto mantiļu, lai tā varētu doties uz kristībām. Tas sanikno Tēvu. …
