Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Demokrātija un demokrātijas teorijas', 1.
  • Konspekts 'Demokrātija un demokrātijas teorijas', 2.
  • Konspekts 'Demokrātija un demokrātijas teorijas', 3.
  • Konspekts 'Demokrātija un demokrātijas teorijas', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Aristotelis un Platons ir uzskatījusi, ka demokrātija tas ir masu pārvaldīšanas sistēma, kura valda kopa ar gudrību un īpašumu. 19. gs. demokrātijas jēdziens tika uzskatīts par pūļa valdīšanas sistēmu. No grieķ. valodas kratos – spēks, vara, un demos – cilvēki, agrāk ar vārdu demos grieķi sauca nabagus, vai daudzus. Bernars Kriks ir uzrakstījis, ka iespējams demokrātija ir ”daudzkrāsu” vārds, kuru lietu lai apzīmētu cilvēku darbību un visādas sabiedriskas lietas. Demokrātija, ka jēdziens nozīme:1. pārvaldīšanas sistēma ar nabadzīgiem; 2. valsts forma, kurā cilvēki pārvalda paši ar sevi un nepārtraukti, bez politiķiem un valsts ierēdņiem; 3. sabiedrība, kura iz bāzēta uz vienlīdzīgam spējam un individuāliem nopelniem, vairāk nekā hierarhija un privilēģijas; 4. labklājības un pārdalīšanas sistēma, kuras mērķis ir samazināt sociālo nevienlīdzību; 5.lēmumi pieņemšanas sistēma, kura ir bāzēta uz vairākuma principu. 6. likumu sistēma, kura nodrošina minoritāšu tiesības un interešu ievērošanu; 7. valsts institūciju ”aizpildīšanas” līdzeklis, ko var panākt caur konkurētspējīgo balsošanu; 8. valdības sistēma, kura ievēro cilvēku intereses, neskatoties uz viņu piedalīšanu/nepiedalīšanu politiskajā dzīvē.
Abrahams Linkolns ir izteicis tādu domu, ka demokrātija tas ir valdība priekš cilvēkiem, cilvēku valdība un valdība kura ir pārvaldīta ar cilvēkiem.
Demokrātija visa savā būtībā proklamē politiskas vienlīdzības principus. Politiskai varai ir jāizpaužas tik plaši, cik vien iespējams. Agrāk, Senajā Grieķijā sievietēm, vergiem ārzemniekiem nebija tiesību līdzdarboties politikā, pat priekš vīriešiem pastāvēja vecuma cenzs(no 20. gadiem). Pēc Ruso viedokļa demokrātija koncentrējas pie teiksim tā, ģenerālas vēlmes, t.i. tika ievēroti nevis katra indivīda privātas vēlmes. Tā saucama vairākuma griba. Bet tas nenozīmē, ka viņai ir jāparauga vairākuma tirānijā. Tikai vienlīdzīgi pieņemtie lēmumi var saistīt cilvēkus. Pēc liberālas demokrātiskas teorijas ir jābūt vienlīdzīgai politisko tiesību sadalīšanai. Savukārt sociālisti uzskata, ka ekonomiskiem resursiem ir jābūt kontrolētiem jābūt pieejai pie masu medijam. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants