Kādu noskaņu rada teksts?
Gunara Saliņa dzejolis „Lēciens” ir par mīlestību, tas apliecina, ka šīs īpašās jūtas ir galvenais cilvēka dzīvē, jo no mīlestības dzimst cilvēki, veidojas to raksturi, mēs mācāmies rūpēties par otru. Dzejolis liek nojaust, ka patiesas mīlestības vārdā ir vērts darīt jebko, arī mirt, ja nepieciešams. Šī darba pamatā ir liriskā „es” pārdzīvojumi par savu otro pusīti, viņa pārdomas par mīlestību, viņa pašaizliedzība, sekojot savai mīļotajai. Visu šo darbu caurvij spriedze, virkne dažādu izjūtu, jo, manuprāt, ikviens dziļi jūt līdzi varoņa piedzīvojumam, reizē nožēlojot viņa mīļotās nāvi, apbrīnojot viņa drosmi, dodoties viņai līdzi nāvē un vienlaikus izjūtot dziļu atvieglojumu, kad atklājas, ka tā ir tikai pelde ūdenī. Kopumā dzejolis rada lirisku noskaņu, neskatoties uz tā vienkāršo, ikdienišķo valodu.
Kādas pārdomas teksts rada lasītājā?
Man kā lasītājam ir interesanti vērot varoņa darbību, viņa pašuzupurēšanos, sekojot savai mīlestībai, vēl interesantāk ir, lasot darba beigas, kur atklājas, ka varoņi patiesībā ielēca ūdenī, nevis nolēca no kāda Ņujorkas nama jumta. …
