9. Latviešu valodniecības sākumi. Jaunlatviešu devums. K.Mīlenbaha un J.Endzelīna nozīme
Latv.lit.val. izveides sākums ir 1856.gads, kad iznāk J.Alunāna „Dziesmiņas”. Jaunlatviešu laiks:
19.gs. 50.-70.gads.
J.Alunāns(jaunvārdi-ārzemes,attīstīt,burts,ceļotājs,kareivis,skolnieks)
Kr.Barons(folkloras vākšana)
A.Kronvalds(jaunvārdi-daile,dzeja,gleznot,veikals,zīmulis,zinātne)
Liela nozīme literārās valodas izkopšanā, īpaši vārdu darināšanā, folkloras vākšana, nacion.lit. veidošanā, kā arī ārzemju rakstnieku darbu tulkošanā.
19.gs. 80.-90.gadi – Brāļi Kaudzītes, Apsīšu Jēkabs, R.Blaumanis, E.Veidenbaums. Pateicoties viņu darbiem bija izveidojusies latv.rakstu valoda, kas saskanēja ar tautas runāto valodu un attīstījās kopā ar sabiedrību
19. un 20.gs. mija – Rainis. Raiņa darbiem raksturīga bagātīga valoda, izmantoja vārdus no vecām vārdnīcām, darināja-īsināja jaunus. Vārdi – dima,mīla,rēns,jums,augsme,sūrme,uztice
1907.g. – J.Endzelīna un K.Mīlenbaha Latviešu gramatika. 1908.gadā tiek noorganizēta Ortogrāfijas komisija, kura izstrādā jauno latviešu ortogrāfiju. No 1923.-1932.g. iznāk Mīlenbaha un Endzelīna latv.val. vārdnīcas „4 sējumi” – 1.pilnīgākais latv.val. leksikas apkopojums
10. Galvenie vārdnīcu tipi. Vārdnīcu izkārtojums un lietošana
Vārdnīcas sniedz ziņas par noteikta laika posma vārdiem, par leksikas attīstību. Vārdnīca ir alfabēta secībā sakārtots vārdu krājums. Visvecākā zināmā latviešu valodas vārdnīcas ir G.Manceļa sakārtotā tulkojošā(vācu-latviešu) vārdnīca „Lettus”, kas iespiesta Rīgā 1638.gadā.
Vārdnīcu veidi:
Vispārīgās vārdnīcas:
Skaidrojošās vārdnīcas- vārdnīcas, kurās tiek paskaidrota vārdu nozīme
Tulkojošās
Speciālās vārdnīcas:
Sinonīmu vārdnīcas- vārdnīcas, kurās konkrētajiem vārdiem norādīti vēl citi vārdi ar līdzīgu nozīmi
Pareizrakstības
Svešvārdu
Terminu
Frazeoloģijas, u.c.
Kā arī virtuālā(online) vārdnīcas.
…
