Romiešu tiesībās lietu tiesības ir tā civiltiesību normu nozare, kuras regulē attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu tiesībām uz lietu. Lietu tiesības nodrošina tiesību subjektam iespēju rīkoties ar noteiktu lietu. Lietu tiesībās tiesību objekts ir lieta.
Tiesību subjektam piederošās lietu tiesības ir absolūtas. Tas nozīmē, ka lietu tiesībās nav tiesību un pienākumu no abām pusēm (pretēji saistību tiesībām). Lietu tiesībās vienā pusē ir tikai tiesības bez sevišķa pienākuma. Lietas īpašniekam vienīgajam ir tiesības netraucēti valdīt un rīkoties ar savu lietu (īpašumu). Citām personām ir vienīgi pienākums netraucēt īpašnieku valdīt un rīkoties ar savu lietu.
Tātad, lietu tiesības kā absolūtas tiesības neatzīst citas personas iejaukšanos to tiesību jomā, kura tiesību subjektam pieder uz lietu tiesību pamata.
Lietu tiesības iedalās šādās daļās:
1. Valdījums (possessio),
2. Īpašumtiesības (proprietas jeb dominium),
3. Tiesības uz cita lietu (iura in re aliena).…
Romiešu tiesībās lietu tiesības ir tā civiltiesību normu nozare, kuras regulē attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu tiesībām uz lietu. Lietu tiesības nodrošina tiesību subjektam iespēju rīkoties ar noteiktu lietu. Lietu tiesībās tiesību objekts ir lieta. Tiesību subjektam piederošās lietu tiesības ir absolūtas. Tas nozīmē, ka lietu tiesībās nav tiesību un pienākumu no abām pusēm (pretēji saistību tiesībām). Lietu tiesībās vienā pusē ir tikai tiesības bez sevišķa pienākuma. Lietas īpašniekam vienīgajam ir tiesības netraucēti valdīt un rīkoties ar savu lietu (īpašumu). Citām personām ir vienīgi pienākums netraucēt īpašnieku valdīt un rīkoties ar savu lietu. Tātad, lietu tiesības kā absolūtas tiesības neatzīst citas personas iejaukšanos to tiesību jomā, kura tiesību subjektam pieder uz lietu tiesību pamata.
