Uzvedības standarti un etiķetes normas ir nozīmīgi kultūras konteksta mehānismi, kas īsteno civilizētus kontaktus starp cilvēkiem. Etiķete nosaka saskarsmes noteikumus starp dzimumiem, vecumiem, sociālām, profesionālām un citām sabiedrības grupām.
Ievērojot etiķetes normas, cilvēku sabiedrība kļūst vienotāka un precīzāka. Līdz automātiskumam apgūtās etiķetes prasības atslogo smadzenes citu, sabiedrībai daudz nozīmīgāku uzdevumu risināšanai.
Šaurākā izpratnē etiķete ir noteikumi un tradīcijas, kuru ņemšana vērā noteiktā cilvēku grupā ir obligāta. Šādi profesionālās uzvedības noteikumi ir arī juristu darbā. Tās mērķis ir nodrošināt juridisko profesiju.
Pie etiķetes standartsituācijām pieskaita iepazīšanos, satikšanos, sasveicināšanos, atvadīšanos, runas, apsveikumus, u. tml. Šajā situāciju komplektā īpaša uzmanība tiek veltīta katras epizodes sākumam un nobeigumam, kur īpašai reglamentācijai pakļauta t.s. ieiešana un iziešana no konkrētas situācijas, bet procesa vidusdaļu var veidot atbilstoši kontekstam. Ikdienā gan redzams, ka etiķetes prasības tiek ievērotas galvenokārt sasveicinoties un atvadoties.
Juristam jāprot pasniegt sevi, kā arī piedāvāt savu palīdzību noteiktā darbā vai jautājumos, kā to pareizi darīt viņš var smelties no profesionālās etiķetes. Proti, no sākuma viņam jāprot ģērbties, tā kā no ģērbšanas stila arī daudz kas ir atkarīgs – tas arī ir aprunāts etiķetē.
Citiem vārdiem sakot, etiķete ir sabiedrības komunicēšanās stabilizācijas mehānisms, kas piedāvā kompromisu pēc savstarpēji pieņemamiem noteikumiem.
Tātad etiķetes noteikumu ievērošana ir vajadzīga visiem saskarsmes dalībniekiem. Ja rekomendētā konvencija tiek ignorēta, radīsies sarežģījumi un šķēršļi ne vien konkrētā dialoga risināšanā, bet pat viscerīgākās attiecības var neatgriezeniski pārtrūkt pat uz visiem laikiem.…
Darba tēma ir Etiķetes normas jurista profesijā. Darba mērķis ir noskaidrot un apzināt etiķetes būtību un atbildības īpatnības. Morāles specifika pievērš uzmanību pienākumiem un brīvajai gribai. Ikdienas dzīvē tikumība saistīta ar ekonomiskiem, politiskiem, tiesiskiem jautājumiem, ar estētiskām problēmām un ikdienas rūpēm, kuras dažreiz grūti aplūkot pēc loģikas prasībām. Amati, kuri saistīti ar jurisprudenci ir dažādi, kā arī darbības sfēras atšķiras. Līdz ar to var secināt, ka kompetence arī ir atšķirīga. Tāpēc būtu svarīgi ielūkoties, kādas prasmes un etiķetes normas vajadzīgas dažu izplatītāku profesiju pārstāvjiem. Jurists ir speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos, un jurisprudencē - juristu darbības sfērā. Ja juridiskajai personai ir atbilstoša izglītība, tai ir sniegta atbilstoša apmācība un tai ir atbilstošas prasmes, lai veiktu konkrēto darbu, tā var tikt uzskatīta par kvalificētu juridisku personu. Jurists var veikt tiesneša, prokurora, advokāta, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga un tiesu izpildītāja darbu, kā arī ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās, iestādēs, autonomajos publisko tiesību subjektos, komercsabiedrībās, nodibinājumos, nevalstiskajās, starptautiskajās un pārnacionālajās organizācijās. Jurists veic normatīvo aktu un juridisko dokumentu sagatavošanu, spriež tiesu, konsultē, uzstājas kā pārstāvis, aizstāvis vai valsts apsūdzības uzturētājs tiesā. Iegūstot juridisko izglītību, juristam jāorientējas profesionālās ētikas un profesionālas etiķetes jautājumos.
