Lai palielinātu Latvijas konkurētspēju pasaules tirgū ilgtermiņa posmā, manuprāt, ir jāizstrādā Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija, kur par galveno valsts ekonomiskās politikas mērķi jāizvirza attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstoša valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa sasniegšana pārskatāmā nākotnē.
Stratēģijā jāuzsver, tā ka nepieciešams uzturēt stabilu makroekonomisko vidi, nepārvēršot to par pašmērķi noteiktu kritēriju izpildei, bet veidojot to kā nepieciešamu nosacījumu ilgtermiņa līdzsvarotās izaugsmes nodrošināšanai. To var panākt, īstenojot saskaņotu fiskālo un monetāro politiku, arvien lielāku uzmanību pievēršot mehānismu izveidei, kas ļautu pielāgoties negaidītām, nejaušām vai paredzamām nelabvēlīgām ietekmēm, lai mazinātu ekonomisko ciklu svārstības.
1) Taču sākt savu darbu gribu ar cilvēkresursiem un manu redzējumu, kā attīstīt un risināt problēmas šajā jomā.
Pats primārais – demogrāfiskais stāvoklis. Latvijā ar nedaudz mainīgiem datiem, tas jau vairākus gadus ir negatīvs. Priekš tik mazas valsts un ar tik lielu pensionēto iedzīvotāju skaitu, tā ir ļoti liela problēma. Nākotnē šī problēma var radīt pamatīgu slodzi uz darba aktīvajiem iedzīvotājiem.
Mans ieteikums ir vēl vairāk palielināt pabalstus, ne tikai vienreizīgos, bet ikmēneša ģimenēm ar bērniem, jauno ģimeņu izglītošana. Manuprāt ir jāturpina paaugstināt iedzīvotāju pirktspēja. Ar to es domāju ne tikai vidējo algu palielināšanu, bet galvenokārt minimālo algu, pensiju, pabalstu palielināšanu. Kāpēc? Tāpēc ka ienākumi līdz 100Ls jebkurā gadījumā paliks tepat Latvijā.…
