Mūsdienu pasaulē ikvienai valstij ir sava tiesību sistēma. Gadās, kad vienā valstī vienlaicīgi pastāv vairākas konkurējošas tiesību sistēmas. Savas atsevišķas tiesību sistēmas ir arī dažiem nevalstiskiem veidojumiem, piemēram, musulmaņu tiesības, jūdu tiesības. Tāpat eksistē arī starptautiskās tiesības, kas visas pasaules vai reģionālā mērogā regulē starpvalstu un starptautiskās tirdzniecības attiecības. Dažādu valstu tiesības attiecīgi ir formulētas dažādās valodās, izmanto dažādu tehniku un ir veidotas sabiedrībai ar katrā atsevišķā gadījumā atšķirīgu struktūru, paražām, ticību un mentalitāti.
Gandrīz jebkuras valsts nacionālo tiesību sistēmas ir lielākā vai mazākā mēra atšķirīga no citām. To nosaka valsts vēsturiskie, sociālekonomiskie, politiskie apstākļi, iedzīvotāju uzskati, reliģija, dzīves veids, valsts iekārta un pārvaldes sistēma. Taču šādi apstākļi var būt radniecīgi konkrētam reģionam, valstu grupai. Rezultātā var veidoties ari radniecisku nacionālo tiesību sistēmu kopas.
Tiesību saime (loks) ir kāds nodalīts tiesību sistēmas grupējums (tips) atkarībā no tiesību normas izveidošanas (radīšanas) paņēmieniem, sistematizācijas, tulkošanas.…
