„Ja cilvēkus vien atšķirtu tikai viņu dažādās gaumes, ar to pietiktu, lai saprastu, ka tos nevar veidot pēc viena modeļa. Atšķirīgām personām ir arī atšķirīgi garīgās attīstības nosacījumi, un visi cilvēki nevar veselīgi dzīvot saskaņā ar vienu morāli. Kamēr netiks pieņemta dzīves daudzveidība, cilvēki nevarēs iegūt līdzvērtīgu laimes apjomu, kā arī nevarēs pilnībā attīstīt to garīgo, morālo un estētisko savas būtības daļu, kas sakņojas viņu dabā”
Džons Stjuarts Mills
Daudzveidība, tulkojot no angļu valodas vārda „diversity”, ir sabiedrības raksturojums, kas uzsver sabiedrības neviendabīgumu. Visbiežāk tajā tiek akcentētas atšķirības starp grupām un tām piederošiem indivīdiem, izmantojot tautības, rases, izcelsmes, valodas, reliģijas, veselības stāvokļa kritērijus, kas tad arī veido kultūru. Pateicoties tam, ka kultūra tiek iemūžināta dažādās lietās, simbolos, var tikt fiksēta konkrētās tautas vēsturiskā pieredze, lietu uztvere, tās attieksme pret dažādām vērtībām un tās vērtību nodošanu tālākajām paaudzēm. Tā kā jēdziens „kultūra” sevī ietver ļoti daudzslāņainu nozīmi un tā interpretācija un pielietojums variē, turpmāk darbā apskatīšu, kā dažādos avotos tiek skaidrota kultūra, kā arī aplūkošu tos kultūras aspektus, kas ir nozīmīgi starpkultūru attiecību kontekstā. Daudzi no turpmāk minētajiem apgalvojumiem ir attiecināmi uz vispārējām tendencēm, bet to pārzināšana palīdz arī apzināt atsevišķu indivīdu un grupu pārdzīvojumus, problēmas un iespējamos risinājumus.…
