Ietekmes tīklojumi modernajā globālajā ekonomikā

Nobeigumā gribu minēt piemēru no Grenlandes situācijas mūsdienu globālajā ekonomikā. Grenlande pieprasa sev arvien plašākas tiesības uz pašpārvaldi, kāda tur jau bijusi kopš 1979.gada. Grenlandē zveja ir galvenais iedzīvotāju un valsts ienākumu avots. Saprotot, ka ekonomikas pamatā jābūt stabiliem ienākumiem, grenlandieši cenšas mainīt zvejas noteikumus plašākā mērogā un izcīnīt sev izdevīgus noteikumus. Jāmin, ka Grenlande nav ES locekle, kaut gan Dānija ir. Grenlande izvēlējās izstāties no ES 1985.gadā, bet Grenlandei ir īpaši noteikumi ES attiecībā uz zveju (partnerības līgums). Pirms gada tika noslēgts pēdējais līgums (stājas spēkā ar 2013.gada 1.janvāri), kurā Grenlande 3 sarunu raundos panāca „vairāk naudas par mazāk zivīm” . Grenlandes problēma bija zemās zivju (t.sk. garneļu, krabju) cenas pasaules tirgos. Grenlande nespēja nozvejot tik daudz, lai nodrošinātu valsts kasē tik daudz naudas kā iepriekš, bet šie ienākumi veido vismaz pusi no budžeta. Jaunajā līgumā ar ES Grenlande ir panākusi sev ļoti labus nosacījumus: joprojām ar nodokļiem neapliekamas zivju cenas ES tirgū, samazinātas zvejas kvotas ES Grenlandes ūdeņos, domājot par bioloģisko aspektu, un vairāk naudas par šo samazināto kvotu.
Ar Grenlandes piemēru gribu parādīt, ka nelielam aktoram ir iespējams iejaukties globālās regulēšanas tīklojumā, panākot sev izdevīgus nosacījumus, cīnoties par savām vajadzībām un aizstāvot savas intereses. Grenlande gan ir Dānijas sastāvdaļa, tomēr šajā aspektā – ES un zveja – Dānijai nav bijusi teikšana, un maza valsts ar 50 000 iedzīvotāju pati sev ir spējusi panākt tik labus nosacījumus un likuma izņēmumus. Šajā piemērā darbojas vairāki aktori: Grenlandes pašpārvalde, uzņēmums Royal Greenland A/S, kas 100% pieder Grenlandes pašpārvaldei, tāpat ES kā valstu organizācijas aktors. Šeit pielietotā dialoga metode pierāda augstākminēto, ka tā ir daudz iedarbīgāka nekā piespiešanas metode un ļauj panākt vēlamo. Šajā piemērā saskatu arī ne-savstarpīguma saskaņošanu (non-reciprocal coordination), jo katra no pusēm iegūst sev vajadzīgo, atsakoties no kaut kā otrai pusei par labu.
…