-
Romāņu - ģermāņu saeimas raksturojums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | ROMĀŅU – ĢERMĀŅU TIESĪBU SAEIMAS RAKSTUROJUMS | 5 |
| 1.1. | Romāņu – ģermāņu tiesību saeimas veidošanās pirmsākumi | 5 |
| 1.2. | Romāņu tiesību saeimas veidošanās | 7 |
| 1.3. | Ģermāņu tiesību saeimas veidošanās | 8 |
| 2. | ROMĀŅU – ĢERMĀŅU TIESĪBU AVOTI | 10 |
| 2.1. | Romāņu – ģermāņu normatīvie akti | 12 |
| 3. | ROMĀŅU – ĢERMĀŅU VISPĀRĪGIE TIESĪBU PRINCIPI | 14 |
| NOBEIGUMS | 15 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 16 |
NOBEIGUMS
Autore savā referātā aprakstīja romāņu – ģermāņu tiesību sistēmas raksturīgākās iezīmes, vēsturisko izcelšanos un būtiskās iezīmes, kas šo tiesību sistēmu atšķir no citām tiesību sistēmām.
Romāņu – ģermāņu tiesību saeima radās 12.-13. gs. romiešu tiesības recepcijas rezultātā ar kontinentālas Eiropas valstīm. Romāņu – ģermāņu tiesību loks izveidots no divām saeimām – romāņu un ģermāņu. Romāņu – ģermāņu tiesību saeimas loks veidojies, izvēršoties universitāšu darbībai.
Šīs tiesību sistēmas raksturīgākās iezīmes ir rakstītu tiesību esamība likumu un likumpamatoto aktu veidā vienota tiesību avotu hierarhiskā sistēma, kas ietver sevī konstitūciju, kodeksus, likumus un likumpamatotos avotus.
Romāņu – ģermānu tiesību saeima ir pasaulē lielākā.
Likumi kontinentālajās tiesībās ir svarīgākais tiesību avots. Tiesu praksei nav tik liela nozīme kā likumiem. Rakstītiem tiesību avotiem šajā sistēmā piedēvēta īpaša vieta un tos uzskata par pamatavotiem, bet nerakstītos avotus par palīgavotiem.
…
IEVADS 3 1. ROMĀŅU – ĢERMĀŅU TIESĪBU SAEIMAS RAKSTUROJUMS 5 1.1. Romāņu – ģermāņu tiesību saeimas veidošanās pirmsākumi 5 1.2. Romāņu tiesību saeimas veidošanās 7 1.3. Ģermāņu tiesību saeimas veidošanās 8 2. ROMĀŅU – ĢERMĀŅU TIESĪBU AVOTI 10 2.1. Romāņu – ģermāņu normatīvie akti 12 3. ROMĀŅU – ĢERMĀŅU VISPĀRĪGIE TIESĪBU PRINCIPI 14 NOBEIGUMS 15 IZMANTOTĀ LITERATŪRA 16
