Semiotiskā tradīcija
1„Semiotiskā tradīcija ietver milzumu teoriju par to, kā zīmes attēlo priekšmetus, idejas, situācijas, jūtas un apstākļus „no malas”.
Galvenais pamatjēdziens šai tradīcijai ir zīme, kas parāda vai nosaka kādus citus nosacījumus – kā dūmi parāda uguns klātbūtni. Otrs pamatjēdziens ir simbols, kas parasti parāda sarežģītas zīmju nozīmes. Zīmēm ir skaidra nozīme, bet simboliem – patvaļīgi pieņemta.
Semiotiskā domāšana ietver nozīmju triādi, kura apgalvo, ka jēga rodas no saistības starp trīs lietām: priekšmeta (vai runātāja), personas (vai interpretētāja) un zīmes.
Semiotiskā tradīcija bieži dalās trīs jomās:
1.semantiskā – ko zīmes nozīmē;
2.sintaktiskā - zīmju saistība;
3.pragmatiskā - praktiskā zīmju izmantošana, to efekti un ietekme uz sociālo dzīvi.
Šī – pragmatiskā zona ir visnozīmīgākā, jo zīmes un zīmju sistēmas tiek saskatītas kā instrumenti, ar kuriem cilvēki komunicē.
Trīs daļu iedalījums tiek plaši izmantots, lai organizētu semiotikas laukus.…
