Secinājumi
Kopumā darbs atspoguļo ikdienā nesaskatāmo – tiek pētītas pilsētas funkcionālās zonas, kā arī aplūkoti pilsētas apbūves zonējumi.
Kopumā varētu secināt, ka Rīgas centra apkaimē gan parki, gan izglītības iestādes, gan viesnīcas, gan tirdzniecības veikali ir izvietojušies tieši centra D un DR daļā, bet visa pārējā šīs apkaimes teritorija ir nosacīti dzīvojamā teritorija.
Kopumā par Rīgas centra apkaimi var teikt, ka tai raksturīga lineāra apbūves forma, jo celtnes izvietotas gar ielām. Tā kā Rīga ir pilsēta, tad izklaidus plānojums nemaz nav iespējams. Grupveida plānojuma forma ir retākā no abām apbūves formām, jo, kā jau tika minēts, praktiski celtnes izvietojušās gar ielām, bet ap kādu objektu celtnes izvietojas salīdzinoši reti, šajā darbā tika apskatīts Rīgas Centrālās stacijas piemērs.
Rīgas centra apkaime ir policentriska funkcionālā zonējuma piemērs.
Darba gaitā bija grūtāk nodalīt dažādas funkcionālās zonas, jo pārsvarā viss ir koncentrējies Rīgas centra D un DR daļā, bet pārējā apkaimes daļa ir praktiski tikai dzīvojamā zona, tāpēc nācās izvērtēt, ko iekļaut kādā konkrētā zonējumā, bet ko - nē.
Kad tika pētīts temats par apbūves plānošanas formām, bija grūti noteikt, kuras vietas ņemt, jo, piemēram, lineāri apbūves zonējumi ir praktiski visā centra apkaimē, tāpēc nācās izvērtēt, kura teritorija atstāj vislielāko iespaidu uz pašu Rīgas pilsētu, autors izvēlējas tieši Brīvības ielas apkārti, kas secinot ir viena no nozīmīgākajām teritorijām centra apkaimē – vissasniedzamākā un visapdzīvotākā.
…
