1.1. Tiesību normu jēdziens.
Tiesību normas – viens no svarīgākajiem sociālo normu veidiem. Ņemot vērā to, ka tiesību norma var atrasties attiecībā ar dažādiem tiesību sistēmas elementiem, var teikt, ka tā var būt pamatatzinums dažādām tiesiskām parādībām. Svarīgi pievērst uzmanību tam, ka šīs parādības ieņem dažādu vietu juridiskās parādībās. Piemēram, grūti iedomāties, ka tiesību normu varētu izmantot sabiedrisko attiecību tiešai sakārtošanai bez juridisko lēmumu starpniecības.
Definējot “normu”, parasti tiek uzskaitīta tās funkcionālās modifikācijas, izpausmes veidus un tml. Piemēram, svešvārdu vārdnīcāir teikts: vārds “norma - [lat.norma] – 1) kārtula, noteikums, paraugs, mēraukla; noteikts mērs, daudzums, noteikts lielums;...’’1
Viena no vienkāršākām tiesību normas definīcijām pievērš uzmanību tam, ka tā regulē uzvedību: “Tiesību norma – vispārobligāts uzvedības noteikums, kuru veido vai sankcionē valsts un nodrošina ar tās piespiedu spēku.”
…
