Situācija bija tāda, ka man pazīstams cilvēks tika aizturēts (turpmāk kā Pēteris, bet vārds mainīts). Tā kā viņam bija tiesības uz advokātu, tad viņam piedāvāja tā saucamo „valsts advokātu”. Bijām dzirdējuši labas atsauksmes par šo advokātu un izlēmām, ka citu advokātu nemeklēsim, tāpēc noslēdzām ar viņu līgumu. Advokāts likās ļoti prasmīgs un mēs viņam uzticējāmies. Pēteris iesākumā tika aizturēts uz divām diennaktīm. Kad viņš iznāca ārā viņš sāka stāstīt, ka advokāts viņam ļoti nepatīk. Pēteris lūdzis advokāta viedokli kā labāk rīkoties, bet advokāts nav palīdzējis. Pēc advokātu ētikas kodeksa ,advokātam profesionāli un atklāti jāizklāsta klientam savs viedoklis lietā, turpretī šis advokāts atturējās izteikt savu viedokli un uz jautājumiem atbildēja ar frāzi „es nezinu”. Šis jau ir uzskatāms par ētikas kodeksa pārkāpumu. Tas nebija ētiski pret klientu, jo sākumā advokāts teica, ka uzņemsies šo lietu un ir pietiekami kompetents ,lai tiktu ar to galā. Pēc ētikas kodeksa advokāts nedrīkst uzņemties lietu, ja zina , ka nevarēs pienācīgi veikt savus profesionālos pienākumus.…
Šajā darbā es aprakstīju dažādus advokātiu ētikas kodeksa pārkāpumus.. Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kas sniedz juridisko palīdzību un saskaņā ar likumu pilda citus pienākumus. Lietu izskatīšanā tiesā viņi piedalās kā pārstāvji civillietās vai kā aizstāvji krimināllietās. Profesionālajā darbā advokāti ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Vārds "zvērināts", manuprāt, uzliek īpašu profesionālo, ētisko atbildību par darbu. Sākot pildīt savus pienākumus, advokāts dod zvērestu tieslietu ministram. Advokāts zvēr būt uzticīgs Latvijai un godprātīgi, pēc pārliecības pildīt valsts likumus, ar cieņu izturēties pret tiesu un valsts varu, savā darbā nerakstīt un nerunāt neko tādu, kas kaitētu valstij, sabiedrībai, ģimenei un tikumībai
