Filozofija izaug no cilvēka dabiskās tieksmes izprast pasauli un savu vietu tajā. Tikt skaidrībā par mūžīgajiem cilvēku eksistences jautājumiem:
Vai pasaule ir haotisku procesu savirknējums?
Vai tajā arī pastāv zināmu lietu kārtība un likumsakarība?
Vai to ir iespējams paredzēt?
Kas ir cilvēks un kāda ir viņa loma pasaulē?
Filozofija vienmēr ir meklējumu ceļš, varētu teikt, ka filozofija ir gudrības un patiesības mīlestība. Filozofisks noskaņojums mūsu dvēselē izpaužas kā patiesības meklējumi ar pārdomām par labo un ļauno, godīgo un negodīgo, taisnīgo un netaisnīgo.
Mūsu domas aptver pasauli, sabiedrību un Dievu.
Kas ir pasaule, no kurienes un kā tā radusies?
Vai Dievs eksistē kā pasaules radītājs?
Kāds ir visa esošā rašanās pamats un nozīme?
Vai ir iespējams izzināt pasaules lietu, parādību, Dieva būtību?
Kas ir cilvēka domāšana, viņa gars, dvēsele?
Kādai ir jābūt mūsu dzīvei un kas ir jāgrib un jādara?
Filozofija māca, ka cilvēkam jābūt gudram, labam, taisnīgam. Tāpēc vienmēr jāatceras ko mums māca augstākā dzīves gudrība: „Izzini un kritiski novērtē pats sevi”. Viena no senākajām normatīvajām prasībām ir ZELTA LIKUMS. …
